|
esss! ārā, saulē, pavasarī. pirmie pavasara refleksi-kašņāšanās ir vnk neiznīdējams process. sākās ar ābeļu zaru zāģēšanu. viens liels un aizlūzis zars jau rudenī brēca, ka jāzāģē. nu ar vienu jau viss nebeidzās- kādi 4 uz divām ābelēm. pie mājas padomju laikā stādītas, tipa pagalmā, koplietošanā. labuma maz, tik cik orhas vasarā ir kur iekārt, jo āboli negaršīgi, tad rudenī visus vest prom. nu jā, i lapu kašņāšana ar bija. zeme sasalusi, bet ar vēdekļgrābekli sīkos zariņus vācu un lapas paķērās līdzi. nu piekusu. bet laimīga. zilas debess, cīrulis plerkst, saule- sajūsma, ka esi laukā dabā, ne starp mašīnām. rīt ar pakašāšos kā vista. |