meitenei pie klavierēm( Saldus noktirne):)

Cik daudzām naktīm cauri esmu gājis,

Cik zvaigžņu aklais domās skaitījis!

Es gāju,gāju neko nemeklēdams,

Līdz tevi beidzot atradu.

Tu spēlēji uz aizsalušās Gaujas,

Savu veco flīģeli,

Es neatceros, bija nakts vai diena,

Bet tavus slaidos pirkstus atceros,

Es neatceros ko tu teici,

Bet atceros kā spēlēji,

Kā raudāji,kad vējš pār tevi liecās,

un tavus matus asi pluinīja,

es atceros kā pasmaidīji,

kad beidzi spēlēt savu Noktirni