...arī Raganas mīl...Nu un, ka Ragana esmu,
Melns kaķis mans vienīgais draugs,
Vai tāpēc Es vairs nemāku mīlēt,
Pati nevēlos mīlēta būt? Burties māku, zālītes vārīt,
Palīdzēt citiem, dziedināt miesu,
Dvēseles lāpīt, ja sāpēs tās gurst,
Kas gan šonakt palīdzēs man? Vēlos lai iemīl, kāds patiesi mani,
Ne mākslīgi burot, citam salaužot sirdi,
Kā ļaudis par mani maldīgi domā,
Nesaprot, ka arī Raganas mīl. Man knapi vēl tikai trīs simtu ir gadu,
Piesta ar slotu tīri labi vēl der,
Princis aizlaidās, solot mani mīlēt,
Kaut kādu tur Ērkšķrozīti modināt skrien. Man nevajag Princi, neticu Prinčiem,
Velniņš kāds derēs, ka tikai mīļš,
Vēl neesmu tik veca priekš Raganas vecuma,
Lai nespētu mīlēt un mīlēta būt...
/Egils Dambis/ |
