|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| semijs, 10-03-2012 00:29 |
|
16 |
»»» Tikai tad, kad būs apstājies Tava ceļa greizais rats,varēsi tā kā spogulī sevī ieskatīties pats.Tu redzēsi kā sitas sirds,un tu dzirdēsi kā elpa sauc,un Tu beidzot sapratīsi tas ir daudz!
Tikai tad,kad būs aizgājis Tava prieka pilnais rīts,varēsim atkal piecelties un doties viens otram līdz.Pāri bezcerīgām iedomām,pāri jūtām nepiedzīvotām tālu,tālu prom no tā ko cerējām! MĒS SOLĪJĀM PĀRĀK DAUDZ,
SAPŅOJĀM PĀRĀK DAUDZ...
VAIRS TĀDU VĀRDU NAV AR KURIEM TO VAR PIEPILDĪT..
MĒS CERĒJĀM PĀRĀK DAUDZ,
MĪLĒJĀM PĀRĀK DAUDZ.....
VAIRS TĀDU JŪTU NAV AR KURĀM VAR SASILDĪT... Pār pāri visam tagad vientulības lāsts nāk Tevi dzīt...
Pār pāri visam dziļa tumsa jau krīt... MĒS SOLĪJĀM PĀRĀK DAUDZ,
SAPŅOJĀM PĀRĀK DAUDZ......................... |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
