Rakstīt?

Es esmu diezgan noslēgts un nesabiedrisks. Iepazīšanās klasiskā veidā, neskatoties uz to, ka esmu pietiekoši interesants, asprātīgs un bla bla bla man tomēr vedas ne visai labi.

Pirmā saskarsme ar iepazīšanās sludinājumiem man notika apmēram četrpadsmit gadu vecumā. Es biju iegājis interneta salonā un tā vietā lai spēlētu Counter Strike, iegāju ss.lv un uzklikšķināju uz iepazīšanās sludinājumu sadaļas. Nezinu vai šis iepazīšanās veids bija sācis uzņemt apgriezienus, vai arī man tikai toreiz tā likās, bet sludinājumu bija ļoti daudz. Izvērsti teksti saliktos paplašinātos teikumos. Milzīgs daudzums epitetu un citu tēlainās izteiksmes līdzekļu. Pat dzejas rindas. Neesmu pārliecināts par to vai tie teksti patiešām bija tik pilni dziļu domu vai arī šīs domas tikai likās dziļas bērnam, kas biju, tomēr apziņā iespiedās pārliecība, ka šis ir labs veids kā atrast līdzīgi domājošus cilvēkus, varbūt pat iepazīties ar meitenēm.

Pagāja vairāki gadi līdz manai nākamajai saskarsmei ar iepazīšanās sludinājumiem.

Es jutu, ka (riebjas šis teksts) manā dzīvē kaut kas pietrūkst.

Es sāku pētīt iepazīšanās sludinājumus. Ievietoju savu sludinājumu. Saņēmu atbildes. Biju priecīgs, jo man rakstīja daudzas iepazīties gatavas, elpojošas, siltas būtnes, kas bija ar mieru kliedēt manu un, līdz ar to, arī savu vientulību, iepazīties un, ja vien liktenis būs lēmis, pavadīt kopā neskaitāmus prieka brīžus, dzemdēt bērnus, veidot ģimenes un vīt omulīgas, laimes pilnas ligzdas. Labi, atzīšos, nedaudz pārspīlēju. Tāds sīrups no vēstulēm gan nelija, bet domāju, ka ikviens, kas ir sarakstījies ar kādu nepazīstamu, bet interesantu pretējā dzimuma pārstāvi, pie tam, uzreiz neapmainoties ar fotogrāfijām, noteikti ir piedzīvojis ļaušanos fantāzijai, iedomām, pat šķietamu iemīlēšanos cilvēkā, kas ir ekrāna otrā pusē, it sevišķi ja izveidojas labs connection.

Es iemīlējos meitenē ar kuru sarakstījāmies. Man šķita, ka vēl nekad, ne ar vienu citu, es neesmu varējis justies vairāk es pats, nekā ar viņu, nu, vismaz sarakstoties. Es redzēju savus tekstus viņas vēstulēs, viņas domas bija manas domas un viņas uzskati par pasauli pilnībā sakrita ar manējiem. Mēs apmainījāmies ar fotogrāfijām un man patika tas, ko es redzēju.

Pienāca brīdis spert nākamo soli. Mēs satikāmies. Realitāte, protams, atšķīrās no iedomām. Realitāte vienmēr atšķiras no iedomām. Mēs tikāmies kādu laiku un tas bija skaists laiks, bet ar jūtām ir tā – vai nu ir, vai nav, - un ja nav, tad nav. Mēs gribējām, lai tas izdodas. Neizdevās. Kad šķīrāmies viņa raudāja (meitenes parasti raud, kad jāšķiras), pēc tam viņa nolādēja dienu, kad uzrakstīja man pirmo vēstuli, un tad pazuda no manas dzīves uz visiem laikiem.

Esmu iepazinies internetā ar vēl dažām meitenēm pēc tam. Stāsti , ar nelielām izmaiņām, bet vairāk vai mazāk - līdzīgi.

Kādu laiku nebiju pētījis iepazīšanās sludinājumus. Šodien papētīju. To ir palicis mazāk. Toties krietni pieaudzis tādu tekstu kā – varbūt tomēr; un ja nu tu esi īstais, utt. īpatsvars. Ss.lv sen jau vairs nav vieta, kur meklēt iepazīšanos. No visiem sludinājumu serveriem, stabilu līderpozīciju iepazīšanās sludinājumu skaita ziņā, mērķauditorijai līdz 27 bija iekarojis zip.lv taču tagad, un nezinu cik sen, arī tas ir mainījies.

Vienīgais sludinājums, kurš šodien piesaistīja manu uzmanību sākās ar vārdiem – „Kāda atšķirība starp gudru vīrieti un muļķi?”. Iegāju savā epastā un sāku rakstīt šai „jaunajai, skaistajai, neprecētajai, slaidajai un patīkamajai būtnei” (viņas apraksts pašai par sevi) vēstuli. Uzrakstīju dažus teikumus, bet tad apstājos un sāku domāt. Atcerējos visas šāda veida iepazīšanās, vakarus, kas pavadīti pie datora rakstot, lasot un sapņojot nereālos sapņus. Atcerējos satikšanos realitātē, randiņus, pirmos skūpstus, kopā pavadītās naktis. Arī vilšanos. Un izdzēsu to, ko biju uzrakstījis.

Šīs ir tikai manas pārdomas, atmiņas, dienasgrāmata, kam nav ne satura, ne struktūras, ne arī mērķa kādēļ tās publicētas. Šai tekstā nav morāles mācības, aicinājuma uz diskusiju un nav lūguma pēc padomiem. Paturiet tos pie sevis.