uz deju grīdas

Visvairāk Viņa gaida pirmdienu (un dažkārt arī piektdienu) vakarus. Paradoksāli, bet pirmdienu vakaros arvien izvēršas visforšākie tusiņi un vislabākās ballītes, neskatoties uz to, ka nākamajā dienā jāiet uz darbu un nenormāli nāk miegs, taču iedvesma ir gūta visai nedēļai. Varbūt tas ir tieši tās īpašās mūzikas dēļ, kas tiek spēlēta tieši pirmdienās un pie kuras dejojot var aizmirst itin visas rūpes un raizes...

Dažkārt arī piektdienu vakari ir tik ideāli, ka mājupceļš paiet, burtiski lidojot. Visi nīgrie taksisti sāk smaidīt, un arī kaķis ir diezgan izbrīnīts, kad saimniece vienos divos naktī pārrodas mājās un vēl līdz 3-4iem rītā pārvietojas pa māju dejas solī, meklējot internetā vakara gaitā dzirdētās dziesmas un ik pa brīdim arī uzdancojot. Toties arī nedēļas nogale tādās reizēs paiet spārnoti.

Dažiem rodas jautājums - ko gan Viņa "lieto"? A neko. Jo salsas dejotājiem alkohols un citas apreibinošas vielas nav aktuālas. Vismaz ne deju vakaros un ne uz deju grīdas. Galva reibst jau no daudzajiem pagriezieniem un atliecieniem dejas laikā. No partnera tuvuma. No izjustās un kaislīgās dejošanas. Vienkārši no laimes un labsajūtas.

Daudzi ir patiesā neizpratnē - un kur tad paliek visas kaislības pēc tam? Varētu šķist, ka vakara turpinājums notiek jau daudz intīmākā gaisotnē... Taču - nē. Kaislības, kas izpaužas uz deju grīdas, tur arī paliek. Konkrētā mirklī, konkrētā vietā, ar konkrētu cilvēku. Tiesa gan, ir dažādi partneri. Ar dažiem deju var izjust līdz pēdējai mūzikas notij, līdz pēdējai kustībai, līdz pēdējam pieskārienam, bet ar dažiem tiek dejots tikai pieklājības pēc. Un atšķirība ir labi redzama - pat skatītājiem...

Bet mājās Viņa allaž atgriežas viena. Un ar ilgām jau gaida nākamo deju vakaru, kad atkal varēs baudīt mūziku, deju... un arī cilvēkus.

P.S. Noskaņai... :)