Šodien iespējams bija pēdējā superīgā slēpošanas diena šosezon.

Kalns ideāli ledains ātrai braukšanai, saulīte spīd, ar pacēlāju braucot reizēm izskatās ka pašā kalna galā mākonis uztupis. Ar vien vārd sakot gandrīz vai Alpu idille :D

To, cik patiesībā trase cieta, sapratu tik pašās beigās, kad pēc atpūtas uzbraucot kalnā knstatēju, ka zābaks stiprinājumos stāv nedaudz šķībi. Tā kā nebija vēlmes, lai zābaka konekts ar stiprinājumiem nobrauciena laikā taisa pigorus, tad atvēru stiprinājumu, un pigori sākās - tiko mēģināju zābaku dabūt slēpē, tā slēpes, kā sarunājušas, draudzīgi pārvietojās uz nogāzes pusi. Nācās vien pakāpties līdz dabīgajam sniegam :D