Vari neticēt, ja vēlies...es ticu!

Mēs visi esam doti viens otram uz laiku, lielāku vai mazāku, Liktens grāmata katram sava, bet jāprot to izlasīt, atrast ceļazīmes! Nevajag ticēt prātam, tas pieļauj vienas un tās pašas kļūdas, tam ir tikai analītiska pieeja notikumiem, diemžēl viens risinājums, ne vienmēr pareizākais. Uzticies sajūtām, intuīcijai, sirdij, tas ir lielākais saprāts, lai nepaietu garām īstajām norādēm… Pagātne ir tagadne, ja pastiepsi roku tam, kas aiz muguras lūdz, lai palīdzi piecelties… ja to spēsi, iesi tālāk, ja ne, kritīsi atpakaļ un nekad neatradīsi izeju no labirinta… nebaidies darīt trakas lietas, tā ātrāk iepazīstot sevi, nevajag klusām gaidīt… ja darīsi, agrāk vai vēlāk tas atmaksāsies ar uzviju, nedarīsi, palaidīsi garām savu lielāko iespēju… ieklausies savā sirdī, tā nekad nemelo... ja velies šobrīd pateikt kādam, ka mīli, tad dari to, jo iespējams, otrs nav tik drosmīgs un gaida uz Tevi, tā Tu palīdzi otram izaugt… nekad nenoniecini otra jūtas, aizverot vārtus savai Mīlestībai… komunicē, runā ar otru, izvairoties no pārpratumiem… nekad nepieņem vienpusējus lēmumus, nogriežot otram ceļu uz savu brīvību… uzdrīksties sapņot un piepildīt savus sapņus, jo Tu esi varens… neapslāpē emocijas, citādi sadedzināsi sevi… esi Tu pats… izpaud Mīlestību, kaut arī vienu sekundi, Tu esi stiprs, ja to vari…padejojam lietū zem varavīksnes?