|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| odrija2, 26-02-2012 20:34 |
|
14 |
pārdomas..Cilvēka dzīve kā austoša zvaigzne
Mirkli vien lemts tai debesīs būt.
Dota uz mirkli šī dzīvības maize,
Bet tad jau astrālā saikne mums zūd.
Sāpes apiet diemžēl nav lemts.
Vasaras skurbums un ziedoņa līksme
Kāpēc no mums tik daudz prasīts un ņemts?
Dzīve mēdz būt arī ziedoša pļava,
Saule un vējiņš kur rotājas maigs,
Zeme un debesis, jūra ir tava,
Visam tam pāri tavs jaunības vaigs.
Virpulī sagriež un atvarā rauj.
Mirklī šai saprotam, ko tā ir vērta,
Lūdzam, lai kļūdu šo labot mums ļauj.
Dzīve kā iesētā sēkla uz lauka
Labajos graudos ar nezāles mīt.
Mazlietiņ skarba, tomēr tik jauka,
Taisnības asnus tā pirmos sāks dzīt.
Nežēlo to, ko kas aizgājis jau.
Dzīvo ar degsmi un mūžīgo liesmu,
Nemeklē to, kā vienkārši nav. |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
