![]() | |||
|
Iepazīsties
230 lietotāji on-line
99 jubilāri
Populārākie
Iztaujāšanas centrs
Vakara plāns
Skaties
Foto albumi
Foto vērtēšana
Lasi un piedalies
Pieredzes apmaiņa
Interešu grupas
Dienasgrāmatas
Dzejoļi - dzīvā dzeja
Noderīgi
Sapņu tulks
Filmas, kino
Apsveikumi
Par oHo.lv
Palīdzība
Atsauksmes
Reģistrētiem lietotājiem
Reģistrēties
Aizmirsu paroli!
|
Dienasgrāmatas (blogi)
hazel: kādu brīdi mana prioritāte bija redzēt pašai savām acīm - pasauli un vēl pāris lietas, kuras vienmēr bija mazliet par tālu, lai ar roku aizsniegtu. palika aiz muguras ģimene un citas prioritātes. darbs bija sekundāra prioritāte pirmās prioritātes apmierināšanai.
kāds laiks ir pagājis. ģimene sāk atriezties saraksta augšgalā. tā un zaļa, ekoloģiska pasaule. ģimenes dēļ gan studijām (to pilnvērtīgai pabeigšanai... studēju neirozinātni) un tai ekoloģijai būs kādu brīdi jāpagaida. bet kā tu teici, nav žēl. visu nekad (vienlaicīgi) nepaspēt. ieraksts kā ar dūri pa muti. daudziem no mums ir laiks tā kārtīgi padomāt un galvenais sev pašiem atzīt, kas tad īsti mums ir galvenais. bieži par to nerunā. pat paši sev neatzīst. #1 2012-02-23 05:05 agikristi: Paldies par komentu, patīkami dzirdēt, ka kāds apstiprina tavas domas, lai kas nu mums katram būtu tas svarīgākais. Un sveicieni ASV dzīvojošajiem :)
#2 2012-02-23 10:23 Sursurs: Nu dažreiz arī sanāk atstāt visu pašplūsmā, jo īsti negribas neko izvēlēties - tā in general un tad nu tā dzīve sastāv no mazajām izvēlītēm - katru reizi, kad ir kāda izvēlīte, mēs izvēlamies vienu vai otru (piem., iet tusēt vai palikt mājās).. Vienreiz, otrreiz, trešoreiz - un tad pēkšņi atopies, ka tā izvēle kaut kā jau ir izdarījusies..
Bet tā jau nav ne vaines - ja vien tās izvēlītes ir tiešām brīvi izdarītas, nevis kāda ietekmētas... #3 2012-02-23 15:32 Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji. |