Kā miglā izskatās no iekšpuses?

Vakaros ezītis gāja pie lācēna skaitīt zvaigznes...

Viņi apsēdās uz baļķīša un tēju dzerdami,

Skatījās zvaigžņotajās debesīs.

Tās mirdzēja virs jumta tieši aiz krāsns dūmeņa.

Pa labi no dūmeņa bija lācēna zvaigznes pa kreisi ezīša....

................................

... bet es viņam teikšu ....es tev aveņu ievārījumu atnesu....

...viņš sacīs ... redzi ... patvāris atdzisis......būs jāpiemet tie zariņi....

nu tie... kā tos sauc.... kadiķu zariņi.....bet es viņam teikšu.....

.... bet es viņam teik................... bet.... es...viņam.....

.................................

Interesanti nodomāja ezītis, ja zirgs apguļas, vai viņš miglā nenoslāps...

....un viņš sāka lēnām kāpt zemē no kalniņa,

... lai nokļūtu miglā un varētu paskatīties kā tajā izskatās no iekšpuses.............ai.....

pat ķepas vairs neredz.......

....................................................................................

Es Jūs iznesīšu krastā.............paldies.....

- nav par ko ... sacīja kaut kas......

.......Ezīīīīīt!!!!! Kur Tu biji.....!!?? ..es saucu - saucu,

bet Tu neatsaucies -

.... es jau arī patvāri...lievenī uzpūtu, pītu krēsliņu pieliku,

lai Tev būtu ērtāk zvaigznes skaitīt,

Domāju, ka Tu tūļiņ atnāksi, apsēdīsimies,

iedzersim tēju ar aveņu ievārījumu....

.... Tu taču nes aveņu ievārījumu......ja..? .........................

..un es jau uzpūtu patvāri un uzmetu zariņus...

.... nu....tos..nu..nu... kadiķīšu..........

– kadiķīšu...! , lai dūmi būtu....

un... un... nu....neviens cits bez Tevis jau te zvaigznes nesaskaitīs....

.....lācēns runāja, runāja....,

- bet ezītis domāja: - tomēr labi, ka mēs atkal esam kopā...

...un vēl ezītis domāja par zirgu - kā tam tur klājas - miglā.....?