Par Nāvi

Šad tad jautāju cilvēkiem, vai viņi baidās no nāves.

Parasti atbild: "Jā", ar dažiem argumentiem: "gribās vēl padzīvot", "bailes no nezināmā", "bailes zaudēt to, kas ir" (nevēlēšanāš no tā šķirties)

Man šķiet, ka cilvēks baidās no nāves tad, kad viņš īsti nedzīvo, vai dzīvo nākotnē. Jo ja cilvēks domā, ka tur, nākotnē, viss būs labi, viņš nedzīvo tagad un zaudē to brīdi, kas viņam ir tūlīt.

Man šķiet, ka ja cilvēks dzīvo no sirds ik brīdi, viņš Dzīvo pa īstam un tāpēc viņam ir vienalga, kad tā nāve pienāks. Par citu nāvi viņš arī neuztraucās, jo zina, ka viņam nekas nepieder un viss, kas nāk, arī aiziet.

Kad mirst kāds no tuviem cilvēkiem, cilvēks raud. Kāpēc viņš raud? Bieži vien tāpēc, ka žēl sevis. Man patika Krišnamurti jautājums par nāvi, viņš teica: "Vai Jūs kādreiz no sirds esat raudājuši tāpēc, ka nomira cilvēks? Ne tāpēc, ka Jums ir sevis žēl, bet tāpēc, ka otrs nomira?"