Pļāvēja dziesma

tik zaglīgi

kā čūska ielien azotē

kā latvānis

izlaiž auglīgā zemē saknes

tas sēklas

sēj cītīgi

ik gadus

līdz auglīgs

tīrums

ir nezāļu

un indes pilns

līdz saindēta

manas zemes sirds asiņo

es ņemu

Skalbes kaķīša gudrību

kā vectēva izkapti

un pļauju tevi ik dienas

lai nevairojas sāpes manā zemē

lai vairojas prieks

un ir saticība un cilvēkiem labs ir prāts

un kā rupjmaize spēcīga

dīgst rudzu graudos

manā Latvijā miers