|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| fridge, 20-02-2012 03:34 |
|
1 60 |
2 tipipirmais.
pavasaris.
paņemu suni un ejam apostīt mežu, kurš ir pāri ielai. tikko sajutu sūnu smaržu, kad kāds izbojā rīta idilli. tas bija kirilicā runājošs nenosakāma vecuma meža vecis. izskatījās tāds saņurkāts. (dialogs latviskots).
-ei, bratiņ! vai nezini cik ir pulkstenis? ātri nobēra onkuls padomijas pelēki melnā (kādreiz zaļā) armijas stepētā jakā tērpies, kurai viena roka bija apdegusi un no cauruma karājās netīra vate.
-kaut kur pāri demitiem, atcirtu;
-a, gadījumā nezini, vai ir rīts vai vakars? turpināja vecais, it kā tas būtu standarta jautājums;
-no rīta, protams! atbildeju un ar aizdomu sāku pētīt šo. izskatījās drūmi. visi labumi vienā! pat nav centies bikses novilkt, lai atvieglotos! āāā, un speķainajās sprogās bija saskatāmas brūnās skujas un gabaliņi priezu mizas! turpat saruna arī beidzās, kad šis vēl nostiepa strupu - āāaa...., tad pietuvojas un tā neparliecinoši paskatījas uz mani - a, kas par dienu šodien?
Man gandrīz acis izripoja no dobēm! Drusku sāku kaut ko teikt un aprāvos, jo tāds jautājums lika apšaubīt manu sakārtoto kalendāru.... tad saņēmos un izspiedu nepārliecinošu otrdienu.
Šis pateicās par uzmanību un novēlēja labu dienu, pagriezās un uz pirkstiem kaut ko sāka skaitīt...
Es šokā arī skaitīju dienas, jo biju satraucies, ka šim pēc garā ziemas miega, nepareizus datus iebaroju...
Vēlāk gan iedomājos, ka vajadzēja uzjautat šamam, no kurienes ta šis izlīdis?!
.
.
otrias.
vasara. kaut kur Anglijā.
Es ar vienu vietējo kikeru esmu īsā ekskursijā pa viņa dzimto rajonu.
Viss glīts: tīras ielas; smaržo tikko pļauti mauriņi; mellie strazdi mielojas ar sliekām; vecas kundzītes ar velosipēdiem dod virsū. pasakaini. pat saule izskatījās nomazgāta!
te nu aizsapņojies, attapos, ka mans gids nav man blakus.
tālākais notika tik ātri, ka rakstīšu lēnāk, lai varētu izsekot notikumu gaitai. latviskots.
es griežu galvu, lai atskatītos, kur Saimons palicis, kad pēkšņi ieraudzīju, ka kaut kas mazs, sirms un skruļļains mēģina mani sagrābt aiz elkoņa. Es sabijos. Sarāvos. Drosi vien arī kāda skaņa paspruka. likās ka pār mani pārskrien 2 skudrupūžņi. Ķermeņa temperatūra sakāpās, ka "parastais" dzīvsudraba termometrs būtu par īsu! un mati vispār kādu laiku bija stratosfērā!
Ar vienu aci izmēriju, ka mans kõrišs ir vismaz 50 metrus aiz manis un sien kurpjauklas, ar otru- sazīmēju tantuku, kurš, laikam arī bišk bij` sabījies, no tā ka mani sabiedēja.
šī uzsāka, sorrī, vai nezinu cik ir pulkstenis?, un vēl kaut ko nobubinaja. Te nu, kā zibens no skaidrām debesīm, atausa atmiņā Pirmais tips. Zinot sava gida angļu humoru, nožēlošu, ja kaut ko stulbu neizdarīšu.
kamēr vērās mana vārdnīca un meklēja pareizos vārdus un ciparus, es pētiju tantuku. hmm, it kā jau normāla, ne te skujas, ne slapji svārki, arī kurpes aizlipinatas ar ļipučkām. sarosījos, lai saktu runat, bet šī sāk manāmi stresina palikt. nervoza. acis šaudās, it kā kavētu pēdējo autobusu.
izstiepju roku, lai no piedurknes apakšas izvilinātu savu "roleksu", bet otru roku uztaisu ķemītē un izbraucu cauri saviem matiem, lai pārliecinātos, ka šie ir pametuši visumu un atgrizušies pie sava īsta saimnieka. Viss bija bumbās un es atbildēju: vienpadsmit.
- bet vai gadījumā nevari pateikt man ir rīts vai vakars? turpināja. man gandrīz čura izlija.... kur cilvēks var tik stulbu jautajumu izdabūt dienas vidū. es atbildēju, ka ir vakars un plaši jo plaši pasmaidīju. Bet šī nesaprata joku un noticēja. salecās. apcirta riņķī un sīkiem fiksiem solīšiem taisijās nozust.
skatos, Saimons šņorēja otru apavu. šis ar galvas mājienu uzjautā vai viss ok, es parausiju plecus.
pēkšņi tantuks, kurš tālu nebija aizcilpojis, paskatās uz mani un sāk stāstīt savu bēdu:
-zini, man "kaste" neiet, vai gadījumā negrib ienāk paskatīties? varbūt var uzķīlēt? , šī tuvojās man, - ko Jūs labāk tēju vai kafiju?
-o, paldies nē. nē, nē, nav laika. mēs ar džeku steidzmies. tikmēr, Glābējs Saimons, lēnā solī tuvojās. Šī pievēršās viņam un drausmīgā angļu akcentā spēcīgi izrunā visu alfabētu un par vēl drusku. es paspēju saprast, ka ekrāns neiet, un ka nakts ārā. Šis sāka skaļi smieties un diezgan rupji atšuva tantuku, tā, ka nepaspēja ne skrullis nokrist, ka šī jau bija ielas galā.
es šamējam apstāstiju, kas īsti notika. bet šis vēderu turēdams rēca. es gan biju apmulsis un ne tuvu smieklam. tomer šams paskaidoja, ka tā esot kaut kāda ķertā, un ka sēžot uz ripām utt. man vieglāk palika. vismaz nesačakareju dienu normālam tantukam :)
.
___nakts
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
