Māsa valoda

Pirms pusgada, esot Parīzē, man bija iespēja papildināt pieredzi situācijā "ar dažiem svešvārdiem". Proti, japāņu tūristes, kas pa Parīzi pārvietojās ar ceļvedi japāņu valodā, neatrada kādu celtni. Viena zināja tikai japāņu valodu, otra "pāris vārdus"angliski. Ko tad īsti meklē abas japānietes, man toreiz uzzināt neizdevās. Sākumā biju gatavs savam nelielo franču valodas vārdu krājuma testam, taču tas izpalika, jo Parīzes viešņas zināja vēl mazāk. Un ar viešņu "pāris vārdiem" angļu valodā arī bija par maz. Laipni atvadījāmies, taču tas mani vedināja uz pārdomām par to, cik labi, ka dzīves gaitā izdevies sevī uzsūkt dažas svešvalodas un ka dažreiz tas noder ne tikai, lai turpinātu izglītoties, bet arī, lai vismaz pieklājīgi sasveicinātos un atvadītos.

Gan pirms šī atgadījuma, gan pēc, gan jo īpaši šobrīd, es domāju par valodu. Nē, ne kā par kopienas politiskās gribas izpausmi. Un arī ne kā par literāro vai dialektālo. Es domāju par māsu valodu. Jā, zinātāji uzreiz pamanīs manu domu gaitu, kas ved pie svētā Franciska http://lv.wikipedia.org/wiki/As%C4%ABzes…, pie viņa daudziem zināmās "Saules dziesmas". Tieši tā. Tiesa gan, svētais Francisks tajā māsu valodu nepiemin. Gan laikmets, gan vieta un vide, kurā svētais Francisks dzīvoja, ar šādiem tematiem sevi nenodarbināja. Taču, domājot par to, kas par valodu jau ir sacīts un vēl tikai tiks pausts līdz tautas nobalsošanai 18.februārī, manas domas atrada ceļu pie svētā Franciska, kuram pat nāve bija māsa.

Man māsa latviešu valoda nav nedz tāda [laba], nedz šitāda [slikta]. Uz kopējā pasaules vēstures fona tā nav nedz vecākā, nedz ausij skanīgākā, nedz tajā radīti tādi darbi, par kuriem zinātu visu kontinentu nostūros. Un tomēr, līdzīgi kā daudzi simti citu valodu un dialektu, tā ir vērtība. Tāpat kā citas valodas un dialekti. Man būtisks ir tieši valodas vērtības aspekts. Un nevis vērtība tāpēc, ka citas tādas nav, bet tāpēc, ka vērtība pati par sevi. Jā, man daudzreiz ir bijusi skeptiska attieksme un dažreiz pat ironiskas domas gan par trimdas latviešu "māžošanos" ar "ch", [mīksto] "ŗ" vai "ō", gan par Latvijas valodnieku "sēdēšanu tornī pie tirgus", pašas tirgus valodas nezināšanu, taču intensīvu jaunvārdu cepināšanu savam lietojumam. Un tas, ka dažs trimdā arvien domā, ka Latvijā runā "komunistu" latviešu valodu, ir īpašas parodijas vērts. Protams, te vēl jāpiemij, kāda ir mūsu pašu valodas gudrība un valodas cieņa, ko redzam akcijā "Gada vārds". Pat mazas valodas ietvaros arvien būs domu apmaiņa par pareizo, pareizāko vai vispareizāko izteiksmes formu. Tā tam ir jābūt, jo tas pieder pie dzīves. Un tas nemaina lietas būtību.

Iespējams, ja es spēlētu ruleti un man būtu iespēja izvēlēties, es būtu piedzimis kādā Okeānijas salā. Bet tā nav noticis. Ir noticis tā, ka tāpat kā neizvēlas vecākus un radiniekus, neizvēlas arī pirmo, parasti sauktu par mātes, mēli/valodu. Dzimto valodu. Valodu — māsu. Un, lai arī cik man dažbrīd mana māsa nešķistu iedomīga, tā ir un paliek mana māsa. Jā, ne visiem preciniekiem viņa ir "pa kabatai", ne visiem preciniekiem tik daudz gudrības, lai saprastu gramatikas līkločus un nianses. Taču no visiem es sagaidu cieņu. Arī es esmu un arvien turpinu "mocīties" ar dažas svešvalodas "gramatisko pūru". Taču tieši cieņa un uzskats, ka valoda ir vērtība, mudina mani šīs "mocības" turpināt. Un pie tā es palieku. Arī latviešu valodai ir vajadzīga cieņa. Ne tikai tautas nobalsošanā, bet katru dienu. Un ja cienīsim paši, tad tiem, kam grūtības ar cieņas izrādīšanu, nāksies mācīties valodu skolā.

Svētā Franciska "Saules dziesma" ("Brother Sun, Sister Moon"http://youtu.be/WRDxpmV27p8Ieteicamā literatūra, lai atgādinātu un neaizmirstu:

·"(Divas) puses: latviešu kara stāsti": http://www.studentnet.lv/gramatas/articl…

·"Karojošā piemiņa. 16.marts un 9.maijs": http://www.studentnet.lv/gramatas/articl…

·"Pēdējais karš: traumas komunikācija": http://www.studentnet.lv/gramatas/articl…

·Aina Blinkena — "Latviešu interpunkcija" http://www.studentnet.lv/gramatas/articl…

·Andris Kadeģis — "Izrakteņi. Atmiņas un liecības. XX gadsimts": http://www.studentnet.lv/gramatas/articl…

·Argita Daudze — "Latvija Zviedrijas politikā. 1945. — 1991.": http://www.studentnet.lv/gramatas/articl…

·Arturs Puga — "Eiropa: Latvijas un Krievijas 1920.gada Miera līgums": http://www.studentnet.lv/gramatas/articl…

·Atis Klimovičs — "Personiskā Latvija. Divdesmitā gadsimta stāsti": http://www.studentnet.lv/gramatas/articl…

·Džefrijs Bleinijs — "Īsa XX gadsimta vēsture": http://www.studentnet.lv/gramatas/articl…

·Edmunds Apsalons — "Valodas lietojuma loģika": http://www.studentnet.lv/gramatas/articl…

·Eduards Anderss — "Latviešu vidū holokausta laikā": http://www.studentnet.lv/gramatas/articl…

·Gints Apals — ""Pēterburgas avīzes". Latviešu pirmā saskare ar Eiropas politiskajām idejām":http://www.studentnet.lv/gramatas/articl…

·Heincs Fāters — "Ievads valodniecībā": http://www.studentnet.lv/gramatas/articl…

·Heinrihs Strods — "PSRS politiskā cenzūra Latvijā 1940. — 1990. Dokumenti un materiāli":http://www.studentnet.lv/gramatas/articl…

·Ilgvars Butulis, Antonijs Zunda — "Latvijas vēsture": http://www.studentnet.lv/gramatas/articl…

·Inguna Bauere — "Skolas Līze": http://www.studentnet.lv/gramatas/articl…

·Jūlijs Aldersons — "Mākslas un kultūras vārdnīca ar interneta atslēgvārdiem": http://www.studentnet.lv/gramatas/articl…

·Juris Cibuļs — "Latgaliešu ābeces. 1768. — 2008." http://www.studentnet.lv/gramatas/articl…

·Larss Pēters Fredēns — "Atgriešanās. Zviedrijas drošības politika un Baltijas valstu atgūtās neatkarības pirmie gadi 1991. — 1994.": http://www.studentnet.lv/gramatas/articl…

·Sergejs Kruks — "Ārtelpas skulptūras semiotika, politika un ekonomika. Pieminekļu celtniecība un demontāža Latvijā 1945. — 2010.": http://www.studentnet.lv/gramatas/articl…

·Sergejs Kruks — ""Par mūziku, skaistu un melodisku!" Padomju kultūras politika, 1932. — 1964.":http://www.studentnet.lv/muzika/article.…

·Valentīna Freimane — "Ardievu, Atlantīda!": http://www.studentnet.lv/gramatas/articl…

·Viktors Hausmanis — "Latviešu drāmas sākotne" http://www.studentnet.lv/gramatas/articl…

·Vita Zelče — "Latviešu avīžniecība. Laikraksti savā laikmetā un sabiedrībā 1822. — 1865."http://www.studentnet.lv/gramatas/articl…