Dienasgrāmatas (blogi)

magone_2004: Ja ar šokolādi var izsalkumu mirklīgi apmierināt, tad kurš ies to taupīt, lai mutē sildītu to ilgstoši baudītu? Kam patīk rīt, tam neienāk prātā, ka no šodienas veidojas rīt....

dija: Iztēlojušies......
Mūsu iztēle izprojecē daudz dažādu notikumu uz priekšu....kuri nenotiek un nav reāli.
Katrs cilvēks ir pats par sevi, ar katras dienas noskaņu un dvēseles stāvokli.
Mums vienkārši ir jāmācās otrā saskatīt jaukas, skaistas īpašības.....un jāpieņem otrs, kāds viņš ir.
....un tad arī piedzims un radīsies kopīgas intereses un velmes būt kopā, doties kopā......priekā dalīties un nogurumā klusākiem kļūt, bet būt kopā.

Just_: Hū īs S. Ratnieks?

priesteriene: Ai, var visu ko sev iegalvot un mācīties, bet kad satiec to īsto cilvēku, tad saproti, ka nekāda dižā piepūle nav jāpielieto, viss notiek viegli un harmoniski...pat īsti dusmoties nesanāk. Pat noskaņojoties uz ķašķi, baries, baries un sāc smieties, jo redzi, ka otrs visu taču sen sapratis un patiesībā iemesla kašķim nemaz nav:)). Eh, tāds vieglums...nu ja, bet lai to īsto satiktu, dažkārt paiet dzīve:)). Tā ir un paliek laimes spēle, citādi šo mehānismu nespēju izskaidrot.

garinsh207: :)nezin kāpec cilvēkime ir tieksme domat, k viņs noteikti satiks savu īsto, vienīgo un dzīvos laimīgi:) lielumlielākā daļa uz pasaules tā arī nodžīvo vieni, protams, ir kadi gadījuma sakari, kaut kadas islaicīgas kaislibas, bet tomer, tik un tā dzīvo vientnē un tāpat arī nomirst. Bet tik un tā cer, sapņo, ilgojas, lolo iluzijas..:) un plosa sevi, ka nekas no tā nav. :) Bet nekur mums piedzimstot nekur nebija solīta tā īstā otrā puse, īstais vīrs vai sieva, laimīga kopdzīve,laime bezgaligā:) nekur un neviens nesolija...bet cilveki dzīvo ar parliecību, ka jabūt:) dīvaini:)

inuce: ....zaļais īksšķītis garinsh-am...:)))...precīzi pateica!