Slāpēs pēc lielā...

Dzīvē ir jānotiek kaut kam lielam, lai to varētu atzīmēt dienasgrāmatā, lai pēc tās varētu atsaukt atmiņā lielumu arī tukšajās dienās. Tas ievadam. Iztirzājumam šis:

Jo augstāks žogs, kam esi pāri, pa apakšu vai cauri ticis, jo lielāks notikums. Un tad nav pat svarīgi, vai esi rāpies, līdis vai kādu žogu no jauna uzcēlis. Vai esi sargājis vai postījis... Jo visi attiecību stāsti ir stāsti par žogiem. Un vai visi, kas tos lieto, zina, ka ir īstajā pusē? Nekas nav tik baisi, kā saprast, ka to caurumu, ko esi izrubinājis un paslepus lieto, kāds ir aizmetinājis. Un tu netiec vairs atpakaļ... Nu tad taču ir pa lielo? Vai ne!

Nobeigumam nebūs nekas. Tikai smiekli. Manējie. Un cik labi, ka arī tavi, nevis tavu mīļoto asaras...