salauzts dzejolis

..esmu

izspļauts

caur autobusa durvīm,

ārā no bezjēdzīgas dienas,

prom no vienaldzīgām,

liekulības ietītām mēlēm,

kas caur lūpām,

ik rītu, nožlambā,

kā tev klājas?

Ir nakts

tik labi,

ka tukšas ir mani

gaidošās mājas,

un tikai nakts

Uz mana ceļa

klusi apkārt man dus

un nemelo...