Viņš viņai neuzdāvināja ne kažoku, ne Mercedes...

Pus deviņi no rīta, pirmdiena... veikalā ienāk sieviete labākajos gados un paziņo, ka viņai vajag skaistākās rozes, kas ir pieejamas. Lai zinātu, ko labāk ieteikt, jautāju :’’Kādam gadījumam tās paredzētas?’’ Viņa sāka smaidīt, ieskatījās man acīs un sacīja : ‘’Tās ir domātas maniem vecākiem, viņi ir precēti jau 50 gadus’’...

Ir cilvēki, kas , ienākot veikalā, liek padomāt par dzīvi. Šis bija vien no tiem gadījumiem. ``Laimīgas laulības noslēpums, tomēr ir un paliek noslēpums. ``Es allaž esmu skatījusies uz veciem cilvēkiem, kas iet kopā, roku rokā, neskatoties gadiem ,un ir laimīgi, vismaz no ārpuses, neiedziļināsimies šoreiz viņu privātajā dzīvē.

50 gadi...Jūs varat iedomāties? Šie cilvēki ir pavadījuši kopā pus gadsimta... Un ziniet, nav nozīmes vai viņš ir uzdāvinājis viņai kažoku, zeltu vai nopircis Mercedes – viņi ir kopā....

Varbūt es to visu tā uzlūkoju, jo man nekad nav bijusi iespēja redzēt savus vecvecākus, dzīve man ir atņēmusi šo iespēju, bet varbūt tieši tagad es to visu tā novērtēju, lai arī tikai no malas... Esat redzējuši braucošu pāri žigulī vai moskvičā? Vecais tēvs sēž pie stūres kā barons, bet kundze aizmugurē. Nekad neesmu sapratusi, kāpēc viņi tā dara? Bet kā ir tagad? Dāmas lec priekšējā sēdeklī un ar pieri bez maz vai priekšējā stiklā, lai visi redz, ka viņu ved ar mašīnu.... Nedod Dievs, ja mašīna ir vēl kāds Poršs vai X5

Ejot gadiem ir mainījušās prioritātes un diemžēl no vērtību skalas pazūd cieņa, morāle un mīlestība, to sāk aizvietot pieradums, egoisms un pašlabuma meklēšana. Un diemžēl mēs paši esam tie, kas maina dzīvi. Mums tiek sniegts tik daudz, bet mēs visu novērtējam par vēlu ,tiki tad, kad ‘’Kāds tur augšā’’ saprot, ka mēs to tomēr neesam pelnījuši, un atņem mums, cilvēks sāk nākt pie prāta. Goda vārs- jo vairāk iepazīstu cilvēkus, jo vairāk sāku mīlēt dzīvniekus.

Mēs melojam skatoties acīs, krāpjam, runājam aiz muguras, nododam, padodamies vilinājumam un to visu darām bez sirdsapziņas pārmetumiem. Un ziniet? Man žēl...žēl , ka mēs nenovērtējam to, ko mums sniedz dzīve... Lai cik slikts tu būtu ,vienmēr būs kāda, kas būs no tevis bez prāta, lai arī vecmamma nav draugos, viņa vienmēr atcerēsies, kad ir tava dzimšanas diena. .. Laime nav nekas, ja nav neviena ar ko to dalīt. Lūdzu novērtējiet tos, kas Jums ir blakus, jo var būt tā, ka rītdien viņu vairs nav...