vecāku izvēle

citāts no Bernāra Verbēra grāmatas "Tanatonauti"

turpinājums iepriekšējam ierakstam

Rafaēls: šeit mums ir gluži svaigs saraksts ar tiem nākamajiem vecākiem, kas tieši pašlaik grasās mīlēties.

Dvēsele: vai tad es varu izraudzīties arī savus vecākus?

Mihaēls: cik reižu jāatkārto, ka savu dzīvi var izvēlēties! tomēr uzmanieties, lai nekļūdītos! tātad - vai jūs labāk vēlētos bargus vai mīlīgus vecākus?

Dvēsele: hmmm... kāda starpība?

viens no serafiem pārraida telepātiski attēlu. kāds tukls pāris, kaili ielikušies gultā, cenšas iekārtoties tādā pozā, lai viens otru nenospiestu zem liekā svara. velti nopūlējušies - vispirms viens augšā, otra apakšā, bet pēc tam otrādi, viņi beidzot sakļaujas sāniski - gluži kā divas tējkarotes.

Gabriēls: tie ir Dehorņa kungs un kundze, ļoti jauks pāris. maigi, gādīgi, mīloši. vienīgais trūkums ir viņu profesija. viņi strādā restorānā un viņu uzņēmums nav līdz galam pārdomāts. vakaros viņi jums liks apēst to, kas palicis pāri. jūs ātri kļūsiet resns tāpat kā viņi. tātad - vai jūs šie Dehorņi ieinteresējuši?

Dvēsele: (ar nepatiku noraugoties uz šo pāri un viņu apgrūtinošo mīlēšanos) laikam jau ne.

Gabriēls: visiem vecākiem ir gan savas labās īpašības, gan trūkumi. ar tādu atzīmi jūs nez cik izsmalcinātus vecākus nevarēsiet atļauties.

ar telepātijas palīdzību tiek sūtīti citi attēli.

Rafaēls: Poletu ģimene. vīrietim pieder tabakas veikaliņš, viņš daudz pīpē un dzer. viņa sieva ir analfabēte un pakļāvīga kā suns. vakaros Poleta kungs bieži atgriežas mājās piedzēries un sit visus pēc kārtas. ar tādu tēvu siksnas sitieni birs kā krusa, par to varat būt drošs.

tieši tajā brīdī Poleta kungs ir sagrābis savas sievas sēžas apaļumus un ar nagiem tos plēš līdz asinīm.

Dvēsele: viņi jau ir sadomazohisti! man no tādiem bail. nākamos, lūdzu.

Mihaēls: de Smirnahi. snobiski šika ģimenīte. jauni, sportiski, vienmēr formā, labi čomi. viņiem ir plašs paziņu loks, viņi bieži iet uz krogiem un ceļo pa visu pasauli.

un viņi visi vēroja kā divi jauni, skaisti cilvēki zem palagiem laimīgi mīlējas.

Dvēsele: beidzot jūs man piedāvājat kaut ko sakarīgu, nevis kaut kādus briesmoņus!

Gabriēls: tik vienkārši nemaz nav! pārņemti ar savu laimi, viņi jums ļaus darīt visu, kas ienāk prātā, bet paši tik enerģiski, ka viņiem blakām jūs vienmēr atradīsities ēnā un jutīsieties bikls un nevarīgs.

Rafaēls: sākumā jūs būsiet greizsirdīgs, taču vēlāk sāksiet viņus ienīst, bet viņi ir tā pārņemti viens ar otru, ka jūs nemīlēs pietiekami stipri. jūs būsiet sapīcis un īdzīgs. viņi šķitīs jauni pat sešdesmit gadu vecumā. taču jūs būsiet tāds maziņš večukiņš jau no divpadsmit gadu vecuma. cik grūti samierināties ar domu, ka jūs neieredzat pats savus vecākus! un drīz jūs sāksiet neieredzēt visu pasauli.

Dvēsele: labi, labi, es jau sapratu. un ko jūs vēl man varat piedāvāt?

Mihaēls: varbūt pāriesim pie Gomelēnu ģimenes. pāris jau gados, kas vairs necerēja, ka tiem varētu būt bērni. šī kundze, kam jau sākusies menopauze, varēs dzemdēt, pateicoties in vitro apaugļošanas sasniegumiem. jūs viņiem būsiet necerēta dāvana.

Dvēsele: un kādas tad šoreiz ir lamatas? es kļūšu resns, jo pārēdīšos konfektes? viņi mani sitīs par katru nesekmīgo atzīmi, jo vēlēsies lepoties ar manām sekmēm skolā?

Gabriēls: nē. lai arī veci, viņi tomēr ir ļoti jauki.

Dvēsele: tad jau tas ir tieši tas, kas man vajadzīgs.

Rafaēls: jums tā šķiet? jūs viņus tik ļoti mīlēsiet, ka nespēsiet izkļūt no ģimenes čaulas. jūs vienmēr paliksiet mājās, sevī noslēdzies, un nespēsiet atvērties citiem cilvēkiem. jūs tā dievināsiet savu māti, ka neviena sieviete nespēs tai līdzināties. un neviens vīrietis jums nešķitīs tik gudrs un saprotošs kā jūsu tēvs.

Mihaēls: tā kā viņi ir veci, tad drīz nomirs, un jūs, tādu mazu bāreni, pametīs vienu. jūs jutīsieties kā putniņš, kas izkritis no ligzdas, bet vēl neprot lidot. un mūžīgi nožēlosiet viņu nāvi...

Dvēsele: (bezcerīgi) un kas vēl palicis jūsu krājumos?

kāds pārītis kaisli murdzās šikā viesistabā uz paklāja.

Gabriēls: šie ir Širubli. kaut arī patlaban viņi grasās mīlēties, tomēr pēc dažām dienām izšķirsies.

Mihaēls: šķirti vecāki. jūs dievināsiet savu māti. viņai jau tagad ir mīļākais, kurš jūs vēlāk ienīdīs. viņi jūs iespundēs sienas skapī, lai varētu netraucēti mīlēties. māte jūs sitīs ik reizes, kad ieraudāsities, jo baidīsies, ka jūsu dēļ mīļākais viņu varētu pamest. lai arī jūsu tēvs jūs nedēļas nogalēs dažreiz paņems pie sevis, tomēr viņa prātu vairāk nodarbinās viņa mīļākās nekā jūs.

Dvēsele: jo tālāk, jo trakāk.

Rafaēls: tik traki nemaz nav! šim pārītim ir arī dažas priekšrocības. viņi jūsos izraisīs naidu un vēlēšanos atriebties par tādu dzīvi. jūs ienīdīsiet visas sievietes, jo tās jums atgādinās māti. šī vienaldzība jūs padarīs neatvairāmu un jūs būsiet īsts siržu lauzējs. tēva dēļ jūs nicināsiet arī visus vīriešus un alksiet varas, lai tos pakļautu. tieši šādas nelaimīgas bērnības dēļ iespējams kļūt par plaukstoša uzņēmuma galvu vai valstsvīru ar dzelžainu tvērienu.

Mihaēls: turklāt jums atliks tikai pieminēt savu drūmo bērnību, lai cilvēkos modinātu līdzcietību un tie jums visu piedotu.

Rafaēls: un ja jūs sadomāsiet sarakstīt savu autobiogrāfiju, to momentā izķers, bet producenti centīsies izcīnīt filmas tiesības. ļaudis dievina stāstus par grūtu bērnību.

Dvēsele: varbūt varētu kādu citu pārīti?

Gabriēls: diemžēl ar jūsu mīnus divsimts trīsdesmit punktiem tas ir viss, ko varam piedāvāt. resnie restorāna īpašnieki, dzērāji-kalpotāji, snobiski šikie tusētāji, vecie dumiķi un kašķīgie šķirteņi. tā kā izlemiet.

Dvēsele: man taču nav nekādas izvēles!

Rafaēls: par to vajadzēja domāt agrāk. vajadzēja labāk izturēties pret vecākiem, sievu un bērniem, tad jums būtu vairāk plus punktu un mēs varētu piedāvāt kaut ko labāku. mirušajām rindā pirms jums bija tikai mīnus divdesmit punktu un mēs viņam varējām piedāvāt brīnišķīgu vīnu tirgotāju ģimeni.

Gabriēls: vēl jums ir iespēja nokļūt kādā no trešās pasaules valstīm. lai arī pieēsties pilnu vēderu jums tur neizdosies, toties nokļūsiet ļoti draudzīgā vidē.

Dvēsele: ja reiz jācieš tik un tā, es vismaz vēlētos palikt tajā pašā valstī. (runa ir par Franciju)

Mihaēls: lai kā arī negribētos ietekmēt jūsu izvēli, es tomēr ieteiktu izvēlēties nejaukos šķirteņus. jo vairāk jūs sava Zemes dzīvē cietīsiet, jo vairāk plus punktus izdosies sakrāt savai nākamajai dzīvei. uz lietām jāprot paskatīties ilgtermiņā. dzīve taču paiet tik ātri!

Rafaēls: es arī uzskatu, ka tā ir laba izvēle, kas ļaus jums pilnveidoties. lai gan bērnība būs smaga, pieauguša cilvēka dzīvē tā jums tiks atlīdzināta.

Dvēsele: (vēršoties pie Gabriēla) un kā jūs pats rīkotos?

Gabriēls: es būtu izvēlējies Poletu ģimeni ar vardarbīgo tēvu. esmu pārliecināts, ka vajag izvēlēties pēc iespējas nožēlojamāku bērnību un dzīve vēlāk kļūs labāka. un pienāks tā laimīgā diena, kad jūsu tēvs vairs neuzdrošināsies jūs sist, jo jūs būsiet kļuvis stiprāks par viņu, nemaz nerunājot par to mirkli, kad atstāsiet māju, skaļi aizcērtot durvis, beidzot atbrīvojies no viņa tirānijas...

Dvēsele: bet jūs taču pats man pārmetāt, ka savā dzīvē neesmu par saviem vecākiem pietiekami rūpējies!

Rafaēls: katra dzīve ir citādāka. nav viena absolūta likuma. ir tikai normāli, ka pusaudzis cenšas izbēgt no sliktu vecāku ietekmes. un ja vēlāk izdosies viņiem piedot, tad pēc tam varēsiet iegūt jums tik noderīgos plus punktus.

Šarla Donahjū ektoplazma iegrima garās pārdomās, uzmanīgi pētot katra pāra attēlus.

Dvēsele: (smagi nopūšoties) nu labi, ņemšu tos nejaukos šķirteņus...

Mihaēls: varu apgalvot, ka tā ir tiešām laba izvēle.

Gabriēls: tagad pāriesim pie veselības problēmām. ar jūsu mīnus divsimt trīsdesmit punktiem jums ir jāizvēlas divas no šāda uzskaitījuma: reimatisms ar paralīzi, kuņģa čūla, nepārtrauktas zobu sāpes, hroniska sejas neiralģija, nepārtrauktas nervu lēkmes, tuvredzība, kas robežojas ar aklumu, kurlums, konverģentā šķielēšana, diverģentā šķielēšana, vienmēr slikta elpa, psoriāze, vēdera aizcietējumi, Alcheimera slimība, kreisās kājas paralīze, stostīšanās, hronisks bronhīts un astma.

Dvēsele: lai notiek uz labu laimi - ņemšu kuņģa čūlu un astmu.

Gabrilēs: nav slikti. uzreiz redzams, ka esat lietpratējs.

Dvēsele: mani iepriekšējā dzīvē mocīja hronisks bronhīts un zobu sāpes.

Gabriēls: tagad pāriesim pie jūsu globālās misijas.

turpinājums varbūt sekos :)