Par Amadeju un ne tikai..

Ir grūti, esot uz ceļiem, būt kopā ar Dievu, kad tik daudz kas no viņa, bez darba ar sevi, vajadzīgs... Kā Dievs lai rod vietu cilvēkā, kurš savās lielajās iegribās savā dvēselē tomēr tik sīks? Nu protams, ka arī Dievam pa laikam mēdz būt garlaicīgi. Viņš jau citādi "redz" visas lietas. Ar sirdi. Un tad arī jūt, cik kurš par kuru priecājas...

Bet varbūt tiešām - tā teksta izrādē bija par maz? Varbūt vajadzēja skaidrāk - jo tas viss, kas skatāms bij vakar, tepat un tagad nemitīgi - pat šodienā turpinās! Kurš par kura veiksmēm un cik daudz priecājas? No kā, sakiet, Dievs, lai cilvēkiem iztaptu, barojas? No pretenziju pātagas augļi neienākas...

Ar ko atšķiras teicieni - mūzikā nošu par daudz no teiciena - labāk paklusē? Nu tipa - lai tava personība manai paspīdēt netraucē :)) Visai maz... Modos un šorīt sirds mana vēl joprojām bija pilna ar žēlumu. Jā. Tā, kā tai izrādē parādīts tika, pārāk bieži visapkārt notiekas. Kas netic, lai komentārus palasās :))

Bet labā ziņa ir tā, ka prieku nevar atņemt. Toties cik daudz tā var gūt, drusku vairāk no dzīves saprotot un dzīves daīļumu ar ausīm, acīm un sirdi izbaudot... Jo, kam ir, tam tiek dots, ja vien skaudībā nav kaut kas pašam prieķš savas dvēseles lieluma nožēlots. Mīlestībai vajag daudz brīvas vietas, citādi var sanākt, ka Dievs Tevī sevi vairs neatrod.

Lai jauka diena tiem, kas prieku par dzīvību prot! Pārējiem? Lai darbs pašam ar sevi ir Dievam par godu. Tas pagaidām no manis šai svētdienai viss. Es pat neticu, ka kāds līdz galam šo visu būs izlasījis :DDD