|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| LieliskaisTM, 05-01-2012 13:42 |
|
57 |
Mēs esam atbildīgi par tiem, kurus pieradināmŠķiet, dažkārt atliek vien atvērt acis, lai saskatītu atbildi uz savu jautājumu.Tiem, kas nejautā, atbilde neko nenozīmē, bet tiem, kas meklē, tā nozīmē visu. Bet tad viņa atgriezās pie aizsāktās domas:
- Mana dzīve ir ļoti vienmuļa. Es medīju vistas, cilvēki medī mani. Visas vistas līdzinās cita citai, un visi cilvēki līdzinās cits citam. Tad nu es mazliet garlaikojos.
...
Es neēdu maizi. Labība man nav vajadzīga. Labības lauks man neko neatgādina. Un tas ir ļoti skumji! Bet tev ir mati zelta krāsā. Tas būs brīnišķīgi, kad tu būsi mani pieradinājis! Kvieši, kas arī ir zeltaini, man atgādinās tevi, un es iemīlēšu vējā šalcošu druvu...
...
Tā mazais princis pieradināja lapsu, un, kad tuvojās šķiršanās stunda, lapsa sacīja:
- Es raudāšu.
- Tā ir tava vaina, - iebilda mazais princis, - es tev nebūt nevēlēju ļaunu, bet tu pati gribēji, lai es tevi pieradinu...
- Protams, - sacīja lapsa.
- Bet tu taču raudāsi! - teica mazais princis.
- Bez šaubām, - atteica lapsa.
- Tad jau tu neko neiegūsti!
- Es iegūstu gan, - sacīja lapsa. Atceries zeltainos kviešus! / Antuans de Sent-Ekziperī "Mazais princis" /
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
