Nu ko, dārgumiņi!

Laiks noapaļoties! Tas, ko esat sev palīdzēt spējuši, pa gadu ir noskaidrojies. :)) Tāpēc ar jaunā plānošanu pārmēru nealojieties! ;) Katrs sevi no purva ārā aiz matiem vilks pats. Jo pārmēru smalks un trausls ir tas pretī pastieptais Dieva mats. Viss būs atkarīgs tikai no acu gaišuma, domu viegluma un sirds siltuma. Laipni aicināts, Jaunais gads!

Laiks - tā ir milzu tukša un neaizņemta telpa, kurā tikai kailas cetības, plikas mīlestības un caurspīdīgas ticības drūzmējas. Visas tās gribētu dejot... Tikai... vai būs daudz to, kas valsi padziedāt prot? Jo katrs jau sevi savam ritmam uzskaņo. Kādam? To uz iepriekšējo gadu atskatoties vislabāk var noskaidrot...

Kurš kuram tur nomina acis ar meliem, ausis ar glaimiem un kājas ar izlikšanos? Tādas tad arī bija šīs dvēseles pagaidu mājas. Sniegs, lapas un sniegpārslas virpuļo. Tikai augļi sameklē saknes, kas baroja tos. Tā nu uz zemes ir iekārtots, lai pilnie pie pilniem, bet tukšie pie tukšiem pievilktos. Un es par to priecājos. Sviedri, ja nevietā lieti, acīs kož. Ja vietā, tad domām ļauj valša vieglumā starp cilvēkiem virpuļot.

Tam, kam visa kā gana, grūti ir dāvanas dot. Tas kā svētki starp gadalaikiem un diennakts apgaismojuma maiņām izdzīvot prot. Dekorācijas ir tik saistošas. Smaržas - labi, ka gaistošas. Garšas? No mēles tīrības pakāpes smalkumā atbilstošas. Laime? Viss izjūtu, sajūtu un jūtu kopums. Nu kurš vēl uzdrīkstēsies ņaudēt par dzīves skopumu! Kam ir, tam tiek dots. Laiks. Nu lai arī Jums tas izdodas tikpat maigs kā saulītes, kad tā dūmakā, vaigs!