eglīte

Nopirku šodien eglīti.Tādu nelielu, pa trīs ar pus lašiem.Protams no privātā uz tirgus ciet vēršanos, kad pārdevēji kļūst daudz pielaidīgāki.Prasīja pieci, sākumā.Piedraudēju, ka atnākšu pēc ziemassvētkiem un par latu šitādas paņemšu katrai istabai, bet sievas dzīvoklī tādas ir trīs.

Pārvedušam mājās, uzreiz stājās pretī pirmā problēma-kājas ta nav, kur to egli iebāzt.Vispār jau ir, bet taburetveidīgais trijkājis nu kalpo par suņa/pusgadīgs kaukāzietis/ bļodas paliktni.Pēc jaunajiem eiropas standartiem vairs neizdzīvo neviens pilsētas suns,kuram ēdiens jāaizsniedz uz grīdas.Esmu nesaprašanā, kā lauku suņi vēl piecieš tādas mocības.Jā, par to kāju-baigi laba bija, varēja trīslitru burku ar ūdeni apakšā palikt un egle zaļoja līdz krievu jaungadam.

Ierāvu uzreiz divas šļukas no svaigās kandžas burkas un risinājums pats piepeldēja klāt.Likšu to egli vienkārši burkā ar ūdeni.Lai tā burka negāžas, ielikšu māla podā, kurš kaktā sēroja pēc nokaltušā gumijkoka,un apbēršu uz riņķi ar zemi.Lai egle būtu burkā nostiprināma, ņemšu talkā krustiski iegrieztu plastmasas burkas vāku.Vāku vispirms uzspraudu uz egles, tad visu kopā uz burkas.Ūdens, protams, tajā jau bija ieliets.

Rotājumus pagājušogad jau biju daļēji saveidojis - čiekuros saspraudu kniepadatas un salocīju kāsīšos, lai var zaros viegli un parocīgi sakārt.Ķīniešu grabuļus izsviedām laukā jau gadu iepriekš, bija apnikuši un vēl pēdējie mēsli.Šimgadam piebūvēju klāt vēl kastaņus, tā teikt dizainam.Sniega nav, tos viegli vēl salasīt un piestāv bezsniega apstākļiem.Lampiņu virtenes neliku, jo uguņosim paši...Egles galotnē piespraudu prezervatīvu "katram gadījumam", kuru nu jau gadu biju bezjēgā staipījis līdzi noglabātu naudasmakā.Te nu tas beidzot noderēs, un būs kā simbols manai uzticībai.Gan jau sieva arī ko pievienos, jo nekad jau nav gana labi, lai nepielabotu manis darīto.Kā jau visās normālās ģimenēs...