Ja nu notiek brīnums...

Jeb vēstule Ziemassvētku vecītim - pēc citu kļudām skolojoties - uzlabotā.

Tad nu, vecīti, nesūti man citu vecīti un arī mīlu mūža garumā negādā. Iespraud man sirdī svecīti, kas gaismu pa acīm man izdala, bet siltumu krūtīs patura, lai mani tas, kuram uztveres aparāts kārtībā, ar septīto prātu pamana, bet mans skatiens tam nevis sagrabējušo čaulu, bet mani mīlošo sirdi saskata. Un tad vēl izdari tā, lai rokas manas nevis maku un tukšo dāvanu kuli viņam apčamda, bet manu laimi viņa veidolā pulē, apkopj un apčubina, kamēr tā ne vien pati sevi, arī mani spēj apmierināt...

Nu apmēram tā!