Nu sveiki mana draudze!

Reizēm ir svētīgi dabūt to, ko gribi, lai saprastu, ka negribi vairs neko :))

Jo, ja esi dabūjis caurumu, tad tas neatstaro reizēm neko. Un ar, ne jau tāpēc, ka nevar, bet t;apēc, ka nebija ko atstarot... Protams, ka nav viegli draudzi pabarot. Bet ne jau tāpēc, ka nebūtu ar ko, bet reizēm tāpēc, ka negremo ;) Un tāpēc ir ļoti jāpārdomā, ko draudzei dot. Ja dosi svaigu, izdzīvos. Ja dosi atgremotu, nespēsi ar viegli pārstrādājamo piebarot, jo tas tiks kā likums tālāk padots un vienkārši kā nevērtīgs izsaimniekots. Ja iedosi kaut ko par cietu, tad labi, ka trešjā dienā tas tiks atmiekšķēts. Bet neceri, ka kāds tik ilgi nemsies ap to! :DD

Vēl sliktāk, ja gans savai draudzei dod spoguļu safokusēto... Tad, ja nav gaismas, viņš kā dalītājs nesaņem arī pat to... Un var izlasīt tekstu, bet tekstu nevar bez nesēja pārraidīt. Skaņa jau būs, tikai signāli neceļos :)) Tāpēc tik svarīgi atrast pareizo ceļu, lai nav jāmaldās strupceļos. Tad nu visiem novēlu tikai to - lai ir ko saņemt un ir ar ko atstarot. Ja ne, nav ko gaismas avotu ar savu muguru plato aizēnot! Un lai jauka diena un laiks!!!!

Laimīgie, kuri manis rakstīto nesaprot... :)) Tiem vieglāk visu šo, kas tagad apkārt notiek, pārdzīvot :)