Jaunais un Vecais. Zaudējumu priekšrocības.

No pirmā soļa sākas jaunā dzīve. Jaunais Ceļš. Jā, sākumā tas nav viegls, toties sola dzīvībai svarīgas pārmaiņas, kaut arī dzīvībai svarīgus zaudējumus.

Vārdam "zaudējums" visai nepatīkama piegarša, tamdēļ man tas ne pārāk simpatizē. Bet tas ir īstais vārds.

IR JĀZAUDĒ kaut ko vecu, nevajadzīgu, kas kā akmens uz sirds, lai piepildītu sevi ar jaunu, svaigu energiju.

Nesen izlasīju šo: pie viena guru atbrauca kāds profesors. Viņš ilgi apsprieda dažādas teorijas un nesaprata, kāpēc viņš nespēj saprast kaut ko jaunu no tā, par ko stāsta guru. Tad guru piedāvāja profesoram tēju. Viņš piekrita, bet guru sāka liet profesoram tēju, kamēr krūzīte pārpildījās un tēja sāka plūst pāri krūzītes malām. Profesors izbrīnīts kliedza: Vai tiešām jūs neredzat, ka tēja līst pāri krūzītes malām man uz drēbēm? Guru atbildēja: Protams, ka redzu! Bet vai tiešām jūs neredzat, ka kamēr jūsu prāts ir pārpildīts ar veco informāciju, jūs nevarēsiet saprastkaut ko jaunu?!

Līdzīgi ar zaudējumiem. Neko nezaudējot, nav jēgas gūt jaunu. Vecais vienmēr traucēs, smācēs nost un atrunās no jaunā, jo jaunais vienmēr rada bailes - jo tam, šķiet, nav nekāda pamata.

Cilvēki ir gatavi ciest bailes un sāpes tikai tāpēc vien, ka ZINA, KĀ ar tiem sadzīvot.