|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| x_faili23, 05-12-2011 09:36 |
|
60 |
GultāNevienmērīgi elpojot, es novietoju savas rokas abpus viņas pleciem. Viņa piepacēla savus ceļgalus. Viņas gludie augšstilbi maigi glāstīja manu vidukli un gurnus. Es nostājos virs viņas un saminstinājos, pieskaroties viņas miklajiem paradīzes vārtiem. Mans skatiens gluži kā transā piekalts viņas acīm. Ar vieglu spiedienu es iegāju viņā. Un sastingu.
Mēs abi saspringām gaidās. Vai viņai stipri sāpēs? Vai es to varēšu? Ar nolūku sagādāt viņai sāpes? Es noriju satraukumu un bailes, kas draudēja mani pārņemt.
Es nezinu, ko Bella saskatīja manā sejā, bet, kad viņa apvija kājas ap manu vidukli, viņas smaids ieguva pārliecību. Ar pret manas muguras lejasdaļu sakrampētām potītēm viņa ieaicināja mani arvien dziļāk sevī. Es mēģināju pretoties, bet manis paša alkas mani nodeva un es jau spiedos cauri viņas jaunavības ziedam.
Bellas klusais sāpju vaids iedūra kā duncis. Es centos atrauties, bet viņas kājas krampjaini sakļāvās ciešāk ap mani. Mēs palikām šajā pozīcijā vēl dažu sirdspukstu garumā, pirms es atļāvu viņas maigajam, bet uzstājīgajam spiedienam vest mani dziļāk un dziļāk debesīs. Viņas kaismes ieskauts es aizvēru acis un izgaršoju sajūtu, kas savā spēcīgumā vienlaikus bija tik patīkama un mokoša. Es apstājos. Viņas seja bija sastingusi svētlaimē, bet acu kaktiņos es joprojām varēju saskatīt sāpju atspulgu. Es nezinu, cik ilgi mēs atradāmies šādā pozā, līdz mūsu ķermeņi savijās rituālā, kas bija vecs kā pasaule.
Palēnām es apzinājos jaunu sajūtu. Pulsējošs karstums glāstīja mani viņas iekšienē. Bellas acis bija atvērtas, un viņas kāju muskuļi nofiksēti ciešā satvērienā ap maniem gurniem.
Mīli mani? viņa čukstēja, bet viņas vārdi bija vairāk komanda nekā jautājums.
Es, glāstot viņas gurnus, viņas rokas, viņas nevainojamās krūtis, lēnām kustējos. Manu ledaino pirkstu pieskārieni atstāja zosādu uz viņas zīdainās ādas. Laiku pa laikam es pieliecos, lai noskūpstītu viņas acis, viņas matus, viņas kaklu, katru viņas ādas milimetru. Klusi kunksti izlauzās no viņas kakla, saldāki par visliegāko eņģeļa dziesmu. Es biju pilnībā iegrimis viņas siltumā.
Mans loceklis pulsēja pie katras elsas un vaida. Maigs karstums kā vasaras saullēkts, ieplūda manā iegurnī. Es jutos kā meistarīgs komponists un viņas ķermenis bija mans instruments, viņas straujais sirds ritms dzina manu grūdienu tempu. Viņas nevienmērīgā elpošana spēlēja harmonijā ar manām dziļākajām elsām. Viņa bija mana mūza un mēs kopīgi sviedros un mokošās mīlas trīsās radījām šo simfoniju.
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
