Vērtība

Ja lietai ir vērtība pašai par sevi, tad ir vienalga, kurš to izmanto, tā tikpat pieder pati sev....

Nu kaut tie paši ziemassvētki! Kas tik nav gribējis tos privatizēt... Tāpat robežas - katrs vēlas tās tuvāk sev pārstellēt. Bet ir taču vienalga, ko cilvēki svin - jaunu dienu, ziemu vai apķēpātās vietā - tukšu sienu. Doma jau viena. Es mēģināšu vēlreiz būt pareizs... Pa reizei. Es arī pa reizei. Man neizdodas. Bet par to es sevi nenosodu. Citus, vienmēr citus. Un tad es viņiem augstsirdīgi piedodu. Ar noteikumu, lai citreiz vairāk cenšas! Bet es pa vecam. :) Jo uzticēties jau var tikai sev un savam ja ne stipram, tad sausam plecam... Sauss plecs ir vienīgā vērtība. Vispatiesākā. Tas neļauj žēlot ne sevi, ne citus. Tas māca aprūpēt. Arī to saulīti, lai acis būtu skaidras un vaļā, kad gribēsies to redzēt no rītiem lecam. Jo iesākumā ir jābūt gaišumam. Tas siltums jau var pagaidīt! Jo, ja tas ir, tad to vajag tikai uzturēt. Salst jau vien tam, kas sevi no sevis ir izraidījis... Vai tam, ka citi to sildīs, sagaidīt? Nu ne. Jo tikai pie siltuma visi tiecas... Jo tā ir otra vērtība. Patiesā. Tāpēc, ka sajūtama. Ja ir. Kam ir. :))