Skolas ballītē es biju no meitenēm, kuras neuzlūdza dejot

Skolas ballītēs es biju no meitenēm, kuras nelūdza dejot......vēl tagad atceros, kā pāri zālei visu vakaru uz mani lūr un tad, pēdējā brīdī, aiziet uzlūgt to, kurai vispār ikdienā nepievērš nekādu uzmanību. Sākumā es vienkārši notinos pirms balles beigām, tad negāju vispār.......visi nez kāpēc mani uzskatīja par baigi lecīgo, iedomīgo un vienkārši baidījās no manis.

Kad izšķīros, viss notika apgrieztā secībā......es patiku, man patika, bet man vēl vairāk par to iepatikās atšūt........ Vai vienkārši sakot.....brīdī, kad es sajutu, ka kaut kas veidojās, es notinu makšķeri. Viss jau būtu labi.....vienīgi.....es netieku no `tā vaļā.....