Par dvēseļu radniecību

Nesen noskatījos filmu „Trakā, dullā mīlestība”. Man patika. Izsmējos no sirds...noteikti saražoju daudz C vitamīna, bet, kas bija vēl superīgāk – manī aizķērās ideja par dvēseļu radniecību, par to, ka ilgstošām un piepildītām attiecībām (varbūt tomēr vajadzēja rakstīt „mīlestībā”? :)) ir ļoti svarīga līdzīga dzīves uztvere. Spēja priecāties un iedvesmoties vienam no otra, šķiet, vairāk nāk nevis no pretpolu pievilkšanās, bet no prieka par vienu un to pašu – jo dalīts prieks ir divreiz lielāks prieks!

Un piedevām ir daudz mazāk iespēju rasties savstarpējiem strīdiem!

It kā jau, kautkur prāta dziļumā, es to visu zināju, bet nu tas ir beidzot aizķēries tādā redzamā vietā un, tā vien izskatās, uz palikšanu. Ir sajūta, ka tas ir būtiski!