randiņi?

Esmu lepna, iedomīga, sūtu nafik daudzus, kuri mani aicina kkur pasēdēt, kko padzert. Vai "iepazīties". What the hell do you mean by "iepazīties"? It sevišķi vēstulēs, kas sastāv no "varam iepazīties?" u.tml.

Šobrīd esmu ĻOTI aizņemta. Ilgas sarakstes neinteresē. Tiešām. Randiņi arī neinteresē. Šobrīd arī dažas jūsu sakarīgās idejas atduras pret manu laika trūkumu.

Nesaprotu, tos, kuri sāk vēstules ar "čau - kā iet" u.tml. Atbilde "labi" der? Ja neder - tad varbut uzdod citu jautājumu, jo principā Tavs jautājums ar šo vienu vārdu ir atbildēts.

Atgādinu sev: think positive, be positive. Tāpēc dažreiz ir pozitīvas atbildes arī tiem, kuri nespēj izlasīt manu anketu. Un to, ka NEINTERESĒ mani vīrieši, kas ir vecāki, smagāki, jaunāki, īsāki par maniem noteiktajiem limitiem. Piedodiet - es ticu jūs visi esat labi, forši un jauki, bet... BET dzīve man ir vairākkārt pierādījusi, ka man pievilcīgi (vismaz seksuāli) šķiet citas miesasuzbūves un vecuma cilvēki. Ja man būtu 20it gadi, nebūtu naudas, es piekristu ar jums satikties tikai tāpēc, lai kaut kur izkustētu, lai nebūtu jāsēž mājās, jo neko citu tai laikā nevarēju atļauties. Bet man sen vairs nav 20it. Ja es vēlos padzert kafiju, es to padzeru, ja es vēlos pabraukāties, aizņemos no kāda auto un pabraukājos. Any questions? Protams, ir forši, ja izmaksā, bet es nejūtos tev parādā, ja Tu to dari.

Kam man Tevi vajag? Kompānijai? Tāda atbilde der? Kompānijai kādām interesantām un saistošām vairāk vai mazāk trakām idejām. Grūti noformulēt. It īpaši jau laikā, kad laika NAV. Jo tagad man redz visi atkal bāzīs acīs, ka "lūk es Tev te piedāvāju to un to, bet Tu tāda un šitāda". Jā es esmu atvērta idejām, bet tas nenozīmē, ka es pa galvu kaklu skriešu un piekritīšu jebkurai Tavai idejai. Diemžēl. Pamazām esmu kļuvusi arī drusku par komforta mīli. Un komforts ietver arī vēlmi vakarā mierīgi padzert tēju, pagrauzt šokolādi, nevis nesties kaut kur uz otru rīgas malu. Diemžēl.

Ko es varu dot? Ja tu man iepatīcies, daudz. Vismaz es tā naivi domāju. smaidu, enerģiju, dzirkstelīti, care and love.

Sekss - tas ir īpašs stāsts. Vai tad Jums tā nav bijis, ka satiekat otru cilvēku, dzirksteles nošķīst un vajag. Tepat un tūlīt. Ir, vai ne? Tas ir VIENĪGAIS gadījums, kad es pieļauju tādus satikās-pārgulēja variantus. Un, ja ir labi, es parasti tomēr mazliet ieķeros. Un tad man sāp. Vai tiešām Tev tas ir vajadzīgs?

Vēstules par tēmu "sexiņu?" parasti izraisa pārdomas par vēstules rakstītāju kā par garīgi un principā arī fiziski nenobriedušu personu. Ar sīčiem es neguļu, sorry.

Un, ja Tev šo izlasot rodas nepārvarama vēlme man uzrakstīt, kāda es esmu maita un kuce, un iedomīga sazinkas u. tml., tad atceries - tas Tavu krānu nepagarinās, bet katru reizi kad kkur redzēšu tavu niku, man pirmā doma būs, ka "reku tas tirliņš atkal rēgojas". Vai tiešām arī tas Tev ir vajadzīgs?