|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| missis, 15-11-2011 14:09 |
|
7 |
luudzu ,par ko jautaaji..../Astrālajā pasaulē, tieši tāpat kā mums redzamajā fiziskajā pasaulē pastāv gan skaistas un pozitīvas lietas, gan nevisai skaistas, kuru būtību var raksturot ar vārdu "degradācija". Šajā rakstā tiek runāts par astrālās pasaules zemākajām izpausmēm. Šeit netiek skarti vai noliegti astrālās pasaules augstākie un pozitīvie aspekti, kuri arī ir ļoti daudzveidīgi./ Astrālais enerģētiskais līmenis, ceturtā dimensija, ceturtais matērijas blīvums, zemāko vēlmju, emociju un jūtu mītne, ir klūpakmens daudziem, kas meklē ceļu pie sevis. Kad runa ir par to, ka tumšie spēki kārdina cilvēku, tad visbiežāk runa ir tieši par tiem spēkiem, kas mīt astrālajā pasaulē, ceturtajā blīvumā. Astrālā pasaule ir to emociju, jūtu un vēlmju pasaule, kura attiecas uz mūsu ego, uz zemāko «es». Tas viss dzīvo cilvēka astrālajā ķermenī, kurš ir saistīts ar planētas Zeme astrālo plānu.
Astrālais plāns pārstāv tajā skaitā arī maģijas un manipulācijas pasauli. Tieši šeit fiziski atrodas tās būtnes, kuras «palīdz» cilvēkam manipulēt ar citiem. Manipulēšana ir iespējama, ja cilvēku var «noķert», «uzāķēt» aiz kādas nelīdzsvarotās emocijas, neapmierinātas vēlmes. Manipulācija ar astrālām enerģijām ir maģijas neatņemama sastāvdaļa. Sātana un viņa hierarhiju mītne vai elle, kurā nonāk ļaunu ļaužu dvēseles, tas ir zemākais astrālās pasaules līmenis. Saskaņā ar līdzības principu ļaunas dvēseles pievelkas tur, kur atrodas ļaunuma enerģijas. Jēdzienu «ļaunums» šajā gadījumā vajag saprast vienkārši kā to enerģiju apzīmējumu, kurām ir noteikts blīvums un vibrācija. Turklāt nav tik svarīgi, vai dvēsele ir iemiesota vai nav iemiesota ķermenī. Emocijas, vēlmes un zemākās jūtas ir tās, kas noslāpē cilvēkā sirdsapziņas balsi, viņa Augstākā «Es» balsi. Garīgas attīstības procesa neatņemama daļa ir spēja dzirdēt sevī Augstākā «Es» balsi. Visai bieži emocijas un vēlmes mūsos kliedz tik skaļi, ka nespējam sadzirdēt sevī patiesības balsi. Tādēļ vajag mācīties izšķirt savas iekšējās balsis. Ar ko mēs jūtam? Mēs esam apveltīti ar fizisko maņu orgāniem, tādiem kā redze, dzirde, oža, tauste. Uztvere atspoguļojas mūsu fiziskajā ķermenī. To nodrošina nervu darbība. Eksistē arī smalkākas izjūtas, kuras neattiecas uz fizisko ķermeni, bet, tomēr, mēs tās izjūtam. Tās ir mūsu emocijas, kuras izrāda neredzamu iedarbību. Piemēram, mēs jūtam bailes vai mēs jūtamies droši, mēs jūtam skumjas vai prieku, zaudējuma sāpi vai saskarsmes siltumu, mieru vai nemieru, mēs jūtamies vainīgi vai jūtam savu taisnību, mums ir pienākuma sajūta vai mums ir brīvības izjūta un tamlīdzīgi. Mēs to visu jūtam ar savu emocionālo (astrālo) ķermeni un emociju centriem. Visas šīs jūtas un izjūtas ir pietiekami spilgti izpaustas un iedarbojas uz mūsu emociju centriem, tostarp, uz baudas centriem. Emocionāls uzbudinājums daudziem cilvēkiem ir kā darbības mērķis, tas ir, uzbudinātas emocijas, nervu kutināšana tiek uztvertas kā līdzeklis pret garlaicību. Saka, ka bez emocijām dzīvot ir garlaicīgi un to ir grūti apstrīdēt. Tā tas noteikti ir tiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar emociju līdzsvarošanas procesu, un kuri attiecas pret šo procesu ar interesi. Es nekādā gadījumā negribu teikt, ka ir jākļūst par bezemocionālo būtni. Tomēr emocionālie stāvokļi mēdz būt dažādi. Katrā ziņā kādam var būt garlaicīgi dzīvot bez pārdzīvojumiem, cīņas, konkurences, bet es nedomāju, ka kādam var būt garlaicīgi dzīvot bez depresijas, izmisuma un ciešanām. Mēģinot tādējādi ar zemo emociju palīdzību aizbēgt no garlaicības, cilvēks piesārņo savu astrālo ķermeni ar šīm zemajām emocijām un jūtām, kuras it kā sākumā palīdz viņam cīnīties ar garlaicību. Tomēr rezultātā tas var novest viņu tieši pie depresijas un vilšanās. Galvenais, ko es ar to gribu pateikt - astrāla pasaule, emociju un jūtu pasaule var piedāvāt mums līdzekli pret garlaicību, bet tas var pārvērsties atkarībā, īpaši, ja mēs izvēlamies šīs astrālās pasaules zemākās izpausmes. Šo domu es attīstīšu tālāk. Kad cilvēka apziņa atmostas, kad viņš sāk saprast, ka eksistē neredzama realitāte, kura iziet ārpus fiziskā trešā blīvuma realitātes rāmjiem, kura mums ir iedota izjūtās, tad viņš, vispirms, saskaras ar ceturtā blīvuma astrālo realitāti. Īstenībā šajā realitātē viņš dzīvoja vienmēr, tikai nepiešķīra viņai fizisku jēgu, uzskatot to par kaut ko neesošu, iluzorisku, abstraktu. Viņa apziņa dzīvoja trešā matērijas blīvuma līmenī, un bija aizņemta tikai ar materiālajām problēmām. Bet tad, kad viņš sāk apjēgt šo realitāti, kad tā kļūst par pētījuma objektu, neapstrīdamu esamības faktu. Tieši tad cilvēka apziņa sāk dzīvot ceturtā blīvuma (dimensijas) realitātē. Tas ir nepieciešams etaps, kuru vajag iziet savā garīgajā attīstībā, iekams cilvēka apziņa būs gatava pāriet piektā blīvuma/dimensijas realitātē, tas ir - veikt augšāmcelšanos. Tieši tādēļ garīgās prakses vispirms orientē uz to, lai praktizējošais nodarbotos ar savu emociju harmonizāciju, mācītos atslābināties, piedot, atlaist traumējošās situācijas, mācītos būt bezbailīgam, mierīgam, labestīgam, reāli vērtēt savas iespējas un pieņemt pasauli bez aizkaitinājuma un spriedumiem. Tikai pilnībā nolīdzsvarojot un harmonizējot savas emocijas, cilvēks var iziet ārpus vecās planētas Zeme realitātes robežām, un šī realitāte nav trīsdimensiju, bet gan četrdimensiju realitāte! Tas ir viņa astrālajam ķermenim ir jākļūst gaišam, varavīkšņainam, brīvam no saiknes ar Zemes zemāko astrālo slāni. Tas ir nepieciešams piektās blīvuma/dimensijas ķermeņa aktivizācijai, gaismas ķermenim, kurā jāapvienojas trešā un ceturtā blīvumu visiem zemākiem ķermeņiem. Iziet ārpus vecās realitātes robežām - tas arī nozīmē veikt augšāmcelšanos piektās un augstāko dimensiju realitātē. Pie tam cilvēks sāk izjust tikai pozitīvas, augstas emocijas un pārdzīvojumus, bet tādā gadījumā zūd pati vajadzība cīnīties ar garlaicību, izmantojot zemākās emocijas un jūtas. Astrālā pasaule tā ir maģiskā sfēra - atspoguļojumu, projekciju un pārvērtību pasaule, kura tieši iespaido mūsu mentālo pasauli, tas ir mūsu domas, mūsu kauzālo (cēloņu un seku) pasauli, tas ir mūsu karmu, mūsu apziņu. Katra cilvēka astrālajā un mentālajā ķermenī, kā arī saprātā, apziņā top viņa personīgās pasaules-projekcijas. Tas ir tāpēc, ka katrs no mums ir Radītājs, un katrs rada savu pasauli, savu visumu, kurā viņš ir pilntiesīgs un pilnvarots saimnieks. Katrs no mums apdzīvo savu pasauli ar citu cilvēku projekcijām. Padomājiet par šo apgalvojumu. Jūsu pasaulē eksistē nevis citi cilvēki un objekti tādi, kādi tie ir, bet to projekcijas, kuras var būtiski atšķirties no oriģināla. Un jūs tikai varat apgalvot, ka esat pazīstami ar katra cilvēka projekciju, bet ne ar viņu pašu. Jūs pat sevi nepazīstat līdz galam, bet pazīstat sevis projekciju. Tas Jūs, kāds jūs esat, un tas Jūs, kādu jūs sevi pazīstat, un kādu jūs pazīst citi cilvēki, var būt ļoti dažādi. Tas ir tāpēc, ka jūsu projekcijas katra cilvēka pasaulē, kurš jūs pazīst, tika radītās ar šo cilvēku emociju spēcīgo iedarbību. Tādēļ ir neizbēgami, ka viena cilvēku daļa var uzskatīt jūs, piemēram, par godīgu un gaišu personību, bet cita daļa pretēji - uzskatīs jūs par meli un ienaidnieku. Viena cilvēka pasaulē jūs varat būt eņģelis ar spārniem, bet cita pasaulē - velns ar ragiem. Un visa tā cēlonis ir nelīdzsvarotās emocijas, kuras rada aizspriedumainus spriedumus, kuri savukārt rada sagrozītos priekšstatus, mentālas konstrukcijas un secinājumus. Pamatojoties uz šiem secinājumiem var būt veiktas darbības, tas ir, spēlē iesaistās cēloņu un seku sakarības, kauzālais (karmiskais) ķermenis un notiek karmiska atstrāde. Ir uzskats, ka mēs visi dzīvojam vienā un tajā pašā pasaulē. Bet tad rodas jautājums - vai mēs patiešām DZIĻI PAZĪSTĀM šo pasauli, kurā dzīvojam? Cilvēku vairākums PAZĪST tikai REĀLĀS pasaules savas projekcijas. Tādēļ var apgalvot, ka katrs cilvēks dzīvo savā pasaulē. Tā ir pasaule, kura ir radīta no viņa projekcijām. Katra cilvēka pasaulē var būt projekcijas, kas ir vairāk vai mazāk atbilstošas REĀLAM objektam, bet var arī būt «atspoguļojumi greizā spogulī». Jo vairāk ir nolīdzsvarotas mūsu emocijas, jo vairāk mūsu projekcijas atbilst realitātei. Jo vairāk mūsu astrālajos ķermeņos ir zemas emocijas un jūtas, jo vairāk izkropļojas «spogulis», kurā mēs redzam reālās pasaules atspoguļojumu. Kas gan atspoguļojas šajā greizajā spogulī? Tajā sagrozītā veidā atspoguļojas realitāte, un mēs redzam mūsu personīgās emocijas, kuras ir uzklātas uz laika (realitātes) tīkla. Tāpat arī eksaltētās pozitīvās emocijas un eiforija, rada sagrozītas projekcijas. Tad saka, ka cilvēks «nēsā rozā brilles». Nelīdzsvarotas emocijas sagroza realitāti, padarot to par pārlieku rozā vai pārlieku pelēku, tādējādi, radot ilūziju. Iluzoriska realitātes uztvere ļauj manipulēt ar cilvēku, mānīt viņu. Cilvēks neredz patiesu pasaules ainu, un tātad, viņš nevar saskatīt to, kas no viņa ir apslēpts ar «greiza emociju spoguļa» izkropļojumiem. Greizs spogulis var skaisto uztaisīt par kroplīgu un pretēji, kroplīgo uztaisīt par pievilcīgu. Šeit jātiek skaidrībā ar pašiem iluzoriskuma un realitātes jēdzieniem. Eksistē augstākā filozofiskā izpratne par visu to, ko mēs uztveram kā iluzorisku. Augstākajā filozofiskajā jēgā visa izpaustā materiālā pasaule ir viena liela ilūzija, hologramma. Uzzinot šo ezotērisko faktu, daži cilvēki sāk domāt, ka nav nekā reāla, un tātad var sacīt, ka tas viss vienalga ir ilūzija, un nevajag tai pievērst uzmanību. Tas ir - materiālajā pasaulē nav nekā reāla, reāls ir tikai nemirstīgais Gars. Tādējādi, cilvēks izkrīt no tās realitātes, kurā viņš atrodas savu uzdevumu izpildei. Tā ir viena no galējībām. Cita galējība ir neredzamas realitātes noliegšana, tas ir materiālisms, kas apgalvo, ka reāls ir tikai tas, ko var uztvert ar fizisko sajūtu palīdzību. Pielietosim veselo saprātu. Kad mēs dzīvojam un darbojamies iluzorajā (no augstākās filozofiskās sapratnes viedokļa) materiālajā pasaulē, tad šī pasaule mums, bez šaubām, ir reāla. Viņa ir reāla tāpēc, ka mēs kā dvēseles esam atnākuši šai pasaulē un atrodamies tajā. Mēs pētām to, mēs mijiedarbojamies ar to un savā starpā, mēs izejam šai pasaulē savas mācības. Un tas ir pilnīgi reāli. Šīs pasaules matērijas pamatā ir pra-matērija, pirmatnējā matērija, kuru rada absolūti reālais nemirstīgais Gars. Jebkāda lieta, forma, neskatoties uz to, ka tās eksistences termiņš ir ierobežots laikā, tomēr ir reāla visa savas esamības laika garumā, par cik tā sastāv no nemirstīga Gara reālas un nemirstīgas enerģijas. Bez tam, izpaustās matērijas pasaulē darbojas likumi, pēc kuriem šī matērija dzīvo. Ejam tālāk. Ko tad var uzskatīt par ilūziju, mānīšanu? Par ilūziju un maņu, izkropļoto projekciju un realitātes sagrozījumu avotu var uzskatīt emocijas, vēlmes, domas un jūtas, bet ne visas, bet tikai tās, kuras ir pieķērušas pie jebkā. Piemēram, ja cilvēkā ir pieķeršanās pie vieglas bagātības iegūšanas veida, tad viņš būs tendēts domāt, ka realitātē ir paredzēta vieglas bagātības iegūšanas iespēja, bez pūlēm un personiskā radošā darba, bet pats galvenais, bez nepatīkamām sekām. Tas ir, šā cilvēka priekšstatā realitāte izskatās tā: «es daudz saņemu, un es maz atdodu». Tāda realitāte izrādās kā ilūzija, jo patiesajā realitātē darbojas enerģijas līdzsvara vienots likums, kurš vienmēr nolīdzsvaros jebkādu pārsvaru. Ar tādu cilvēku ir viegli manipulēt, iesmērējot viņam «mānekli» vieglas bagātināšanas solījumu veidā un, liekot viņam izpildīt darbības, kurās ir ieinteresēts manipulators. Tātad, atrasties realitātē nozīmē - zināt vispārēju likumu darbību un dzīvot saskaņā ar tiem, bet atrasties ilūzijā nozīmē - nezināt vai noliegt vispārējus likumus, aizstāt tos ar izdomu jēdzieniem un dzīvot pēc šiem izdomu jēdzieniem. Rakstura īpašības, kuras ieved cilvēku ilūziju pasaulē, ir ignorance, dumjība, baidīšanās, haoss, neapmierinātas neadekvātas vēlmes. Īpašības, kas palīdz atgriezties pie reālas pasaules uztveres ir harmoniskas emocijas, brīvība, tieksme pēc patiesības, zināšana, veselais saprāts un pozitīvas vēlmes, kuras atbilst veselam saprātam. Tieši pēc šiem kritērijiem arī vajag vadīties savā dzīvē, lai izbēgtu no astrāliem kārdinājumiem. Katrs cilvēks tiek pakļauts kārdinājumiem, tas ir dvēseles attīstības nepieciešams etaps. Galvenie kārdinājumi ir nauda, slava, baudkāre, vara un pats grūtākais kārdinājums ir kalpošana maģijai. Tā asociējas ar neredzamo varu pār dvēselēm. Maģijas pasaules valdnieks un kārdinātājs mums ir zināms kā Sātans (nav precīzs vārds, bet latviešu valodā nav precīzas analoģijas, precīzs vārds ir Djavol, Tifon). Tieši viņa pārziņā atrodas maģija un manipulēšana. Un zem kādām skaistām maskām un nodomiem šīs divas kategorijas nebūtu slēpušās, kā tās nemainītu savus izskatus un nosaukumus, to būtība paliek nemainīga - jebkādas vēlmes izpildījuma ilūzijas radīšana, nepiepildāmo solījumu došana un krāpšana. Kamēr cilvēkos būs vēlmes, kuras nesaskan ar veselo saprātu un, kuras tie jebkādā ceļā un par jebkādu cenu gribēs apmierināt, būs arī nepieciešamība kārdinājumos. Aizgāja no jums vīrs vai sieva, bet mēs tos atgriezīsim atpakaļ. Pamaz jums ir naudas, bet mēs jūs ieprogrammēsim uz veiksmi un bagātību. Jūs slikti jūtaties, bet mēs jūs izdziedināsim ar visstiprāko simbolu palīdzību. Un, protams, ka, redzamais efekts no tā būs. Jūsu problēmas sākumā it kā tiks atrisinātas, vēlamais tiks iegūts. Aizgājušais dzīvesbiedrs atgriezīsies pret savu gribu, pats nesaprotot kāpēc, bet jums taču ir vienalga kā viņš jūtas, galvenais, ka jūsu vēlme ir piepildījusies. Negaidīti pēkšņi jums parādīsies pietiekoši liela, jūsu izpratnē, naudas summa. Bet kāda starpība no kurienes un kāpēc tā jums parādījās, nopelnījāt jūs to vai nē. Galvenais, ka jūsu vēlme ir izpildīta. Pašsajūta uz kādu laiku uzlabosies, tomēr vai jūs patiešām atveseļojāties? Kāda starpība, jūs taču gribējāt, lai viņa uzlabotos. Visos nosauktajos un citos tamlīdzīgos gadījumos notiek vispārēju likumu pārkāpšana, neadekvātu vēlmju apmierināšanas dēļ, bet tas nozīmē to, ka līdzsvara likums vienmēr visu nolīdzsvaros. Dzīvesbiedrs, kuram liks atgriezties ar maģiskas iedarbības palīdzību, kļūs neciešams, jo izdarītā vardarbība pret viņu radīs atbildes reakciju iekšēja protesta veidā. Nauda, kura it kā parādīsies sākumā, tiks visai drīz pazaudēta, iztērēta pa tukšo vai atņemta, jo jūs to neesat pelnījuši. Problēma ar veselību, kura sākumā it kā izzudīs, drīz noteikti atgriezīsies, jo jums pašiem ir jāizprot tās cēloni un arī to, ko tā jums māca. Magi un tie cilvēki, kuri pie tiem vēršas pēc palīdzības, ir astrālas pasaules subjekti. To apziņas princips atrodas tur un to realitāte ir astrālā pasaule. Tas nav ne labi, ne slikti, tas ir dvēseles attīstības etaps. Tomēr par problēmu šeit var kļūt iesprūšana. Cilvēkam vienmēr ir divi ceļi - ciešanu ceļš un apziņas ceļš. Katrā brīdī, kad viņam vajag izvēlēties, viņš izvēlas starp šiem diviem ceļiem. Izvēloties ilūzijas, cilvēks izvēlas ciešanu turpinājumu. Izvēloties realitāti, cilvēks nostājās uz apziņas ceļa. Arī tās dvēseles, kuras neizvēlas kārdinājumu kalpošanai maģijai, var sastapties ar iesprūšanu, tikai tas var notikt asu izjūtu un arvien jaunu pārdzīvojumu meklējumā. Tomēr, tas nenovēršami novedīs pie depresijas un vilšanās, un tad šīs dvēseles var sākt meklēt izeju un vērsties pie garīguma. Bet ar tām, kuras iziet cauri kārdināmam ar kalpošanu maģijai, viss var būt daudz sarežģītāk, jo šis kārdinājums var piesaistīt ļoti stipri. Tādi cilvēki var nodarīt lielu kaitējumu sabiedrībai un sev pašiem, ja tie mēģina pakļaut savai ietekmei citus cilvēkus. Tādi ir daudzu reliģisko virzienu un garīgo skolu adepti. Liela daļa no tiem var būt pārliecināta un patiesi ticēt tam, ka tie kalpo Dievam, sludina gaismas mācību, ved citus uz gaismu. Cilvēks, kuru kārdina astrālā pasaule, dodot viņam rokās iespējas neredzami manipulēt un iedarboties, var pie tam justies svētlaimes virsotnē. Viņa ego šajā momentā triumfē, viņu pārpilda lepnība, personīgā nozīmīguma sajūtas, pārākuma sajūta, un tas aizpilda tukšumu dvēselē, likvidē garlaicību. Dzīvot paliek interesanti, cilvēkam rodas motivācija dzīvot un darboties. Viņš var izjust spēcīgas patīkamas emocijas un domāt, ka tieši šīs izjūtas arī ir garīgās ekstāzes stāvoklis, svētlaime, apgaismība. Maģijas pasaule var atdarināt bezgala daudz iluzoru sižetu un scenāriju jebkādai gaumei. Tā var apveltīt cilvēku ar dažādām iluzorām dāvanām un tituliem, dot viņam augstas iesvētības un iniciācijas, iestāstīt viņam jebkādus iztēli iespaidojošus stāstus par viņu pašu, no kuriem viņam apreibs galva, un viņa personīga nozīmīguma jūtas pacelsies līdz debesu augstumiem. Šī pasaule taču rada vēlmju piepildīšanas ilūzijas. Un ja cilvēkam ir neadekvātas vēlmes, tad pieslēdzoties šai pasaulei, viņš varēs piedzīvot to izpildījuma sajūtas. Ja ir spēja paskatīties uz šo pasauli no malas, neitrāli, tad var ievērot, ka šī realitāte darbojas pēc saviem likumiem, un šie likumi kopumā ir tie paši kosmosa likumi. Iztēlojieties, ka ņemot dažas vielas un sajaucot tās noteiktā proporcijā, jūs ieguvāt indi, kas ir spējīga jūs nogalināt. Tajā nav nekā iluzoriska, šī ir pilnīgi reāla viela, kas sastāv no pilnīgi reāliem komponentiem. Jūs attieksieties pret šo vielu piesardzīgi, uzskatot to par nedraudzīgu attiecībā pret sevi. Bet tagad iztēlojieties, ka jūs iemiesojāties šai indē, ieguvāt ķermeni, ko impregnēja šī inde, kļuvāt par šo indi paši. Kā jūs tad uztversiet apkārtējo pasauli? Vai jums neliksies, ka viss, kas atšķiras no indes, no kuras jūs sastāvat, ir naidīgs attiecībā pret jums? Un vai vispār jūs domāsiet, ka sastāvat no indes? Drīzāk pretēji, inde kļūs jums par draudzīgu mājošanas vidi, bet viss, kas no tās atšķirsies, šķitīs nepareizs, kas jāmaina vai jāiznīcina. Šāds arī ir cilvēka apziņas stāvoklis, ko saindēja astrālas ilūzijas. Astrālā pasaule rāda viņam ārēji vienotu pasaules ainu, kurai nav skaidri redzamu trūkumu, ja cilvēks skatās uz to no iekšpuses. Šai ainā viss tiks savstarpēji nosacīts, un jebkādai parādībai būs savs paskaidrojums. Uz jebkādu jautājumu tiks dota atbilde un tiks doti solījumi, tiks radītas ilūzijas un cerības par jebkādas, pat visabsurdākās vēlmes piepildīšanu. Bet šī aina izskatīsies absurda, ja skats uz to būs no ārpuses, kā skatās novērotājs no malas, kas nav iesaistīts astrālajās spēlēs. Cilvēkam vai cilvēku grupai, ko apvieno kāds kopējs iluzorisks mērķis, var būt aktivizētas astrālās pasaules uztveres spējas gandrīz līdzīgi fiziskām jūtām. Astrālais ķermenis ir cieši saistīts ar sirds čakru, bet ja šo ķermeni savieno ar cilvēka vainaga čakru, ar citām viņa čakrām, ar kurām tas nav saistīts, tad uz iekšējā ekrāna, smadzenēs, redzes, dzirdes un citu fizisko jūtu centros sāks plūst informācija no astrālas pasaules. Cilvēks kļūs par enerģiju fizisku pavadoni astrālai pasaulei un tām būtnēm, kuras tur mājo, un pie kurām viņš pieslēgsies. Viņu var piemeklēt redzējumi, to skaitā arī ļoti patīkami, skaisti un gaiši. Reliģiskais fanātiķis, piemēram, var pieslēgties pie reliģiskā egregora, pie reliģisko dievību un rakstu egregoriem un saņemt «vēstījumus» no šīm būtnēm, dēvējot tos par «svētām atklāsmēm». Pie tam viņš var izjust svētlaimes emocijas, kas viņam būs kā taisns pierādījums tam, ka viņš komunicē ar pašu Dievu. Cilvēks ar zemu pašnovērtējumu, kurš grib dabūt visu un uzreiz, nepieliekot īpašas pūles, var būt pieslēgts pie Sātana (Djavola) un maģijas egregoriem. Un te astrālā informācija un astrālas veltes sāk gāzties uz viņu kā no pārbagātības trauka. Viņš saņems čenelingu, redzējumus par nākotni, dažādas astrālas rotaļlietas simbolu veidā, kuri it kā ir ļoti spēcīgi instrumenti cīņai ar tumsu un ļaunumu, jaunās ēras simbolus vai dziedināšanas instrumentus. Problēma ir tajā, ka cilvēks pie tam domā, ka viņam atvērās augstākā gaišredzības spēja, ka tagad viņš, bez šaubām, kļuva augstāks nekā citi, sasniedza augstāko apziņu, tāpēc, ka viņš var |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
Kristietība ir reliģija? (18)
He, interesanti. Var jau būt ka palaidu garām, bet neatradu sadaļu reliģijām. :)
Jautājums: vai kristietība ir ...
Sapņa izskaidrošana. (27)
Šorīt kārtējo reizi saskāros ar situāciju sapnī, kura atkārtojas samērā bieži, katrā ziņā tik bieži, lai es to ...
|
