|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Balonka, 30-10-2011 20:40 |
|
2 |
...Pirmdiena. Pēc melnas nakts, ar pasēdēšanu bezdibeņa malā, seko brūna diena ar bezkaunīgi ziliem debesu laukumiņiem un hlora smaku degunā.
Otrdiena. Joprojām pasauli klāj migla. Jau otro rītu. Vakar tā vēlās pāri pļavai un kā iemieta apstājās ceļa malā, veidojot augstu, necaurredzamu sētu. Šorīt migla bija apēdusi Daugavu. Pilnībā. Pat varēja dzirdēt, kā tā klusiņām čāpstinās. Un redzēt, kā pēc tam tā noslauka savu bezzobaino muti ar tilta margu.
Pašūpojos augstās priekšniecības krēslā. Ziniet, man patika. Pēc tam nācās krēslu atbrīvot vēl Augstākai priekšniecībai, un kļūt par viņa smadzenēm apmēram un uz minūtēm desmit. Jocīgi.. pēc tam vairāki cilvēki prasīja nu kā? Nu
nekā
cilvēks kā cilvēks. Lai kļūtu par autoritāti manās acīs nepietiek ar to, ka esi Priekšnieks
Da ij vispār šķiet, ka man tādu nav.
Trešdiena. Ir jāklausa intuīcijas impulsam, kad tā kā dzidrs strauts piepeši iztraucas cauri ķermeniskajai un garīgajai būtībai. Ja tā saka kāp ārā tālāk ceļš būs slēgts, tad jākāpj un nav ko murmuļot pretī , ka vakar vēl bija vaļā un, ko tu vispār muldi.
Ceturtdiena. Pirmo reizi kopš mums darbā ir trauksmes poga, nācās to izmantot. Nu, ja es būtu zinājusi, ka mūsu apsardzē strādā tik glīti zēni, sen jau būtu to pogu nospiedusi. Bet tā
mēs tikai ar kolēģi nopūtāmies un nospēlējām ainiņu no Karlsona.
- Viņš aizlidoja
- Jā, bet apsolīja atgriezties
Bet lai arī zēns uz manu uzslavu par ierašanās operativitāti (nemiera cēlājs gan jau bija paspējis sašņorēt kedas un aizlaisties) un tā, atbildēja, ka lai tik droši spiežot to pogu, ja ir tāda vajadzība, tomēr mēs nolēmām, ka ar vajadzību šeit nebija domāts tik plašs fantāziju spektrs kā mums panesās
diemžēl
tā ja
Piektdiena. Pamanīju, ka man ir spēcīgi mainījusies iekšējā izsalkuma sajūta. Tai ir kļuvis vienaldzīgs saldais. Tā bezjēdzīgi grib soļanku. Un vēl trakāk ne tikai to ēst, bet pat gatavot.
Sestdiena. Strīpiņas jaunkundze atkal pasākusi gulēt nodalījumā starp radiatoriem. Izstiepjas pa visām restītēm pilnīgā labsajūtā un tikai neapmierināti noņurd, ja atļaujos palūkoties, kā viņai tur klājas.
Svētdiena. Rāma brīvdiena ar klusiem smiekliem un apstulbinošiem telefona zvaniem.
Ugly Kid Joe - Cats In The Cradle
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
