No Rodžeras Uolša grāmatas

Lai uzvarētu Jums vajag vinnēt tikai par vienu reizi vairāk, nekā zaudētu !

Attīstība prasa no mums atteikties no mazākas vēstures un pamosties lielākai vēsturei. Šīs ir pašu potenciāla bailes - visai reālais un varenais spēks. Līdz kamēr nāksies spērt soli, attīstība var likties kā uzupurēšnās. Vienīgi vēlāk kļūst skaidrs, ka vienīgais upuris bija iepriekšējās norobežotās dzīves ērtību zaudējums. (cilvēkam vieglāk dzīvot slikti, jo viņš zina KĀ ar to sadzīvot. Kā dzīvot labi, viņš nezina un kā ar to sadzīvot - vēl mazāk)

Ciešanu kvantitāte ir proporcionāla tam, kas mums ir un ko mēs ļoti vēlamies iegūt. Ciešanas - ir motivācija izpētei. Jebkura sāpe prasa izpēti.

Mēs esam tas, ko mēs domājam. Viss, kas mēs esam, rodas ar mūsu domām. Mūsu domas veido mūsu pasauli. (ticība kaut kam ir primāra. Viss, kam mēs ticām, ir vieta mūsu dzīvē un mēs neredzam tajā neko, kam neticam. Tiklīdz mēs IZVĒLAMIES ticēt kam jaunam, tas uzreiz parādas mūsudzīvē. Tamdēļ domas ir materiālas, jo prāts vienmēr meklē pierādījumus tam, kam mēs ticam BEZ pierādījumiem)

Kur dārgumi Jūsu, tur būs arī Sirds Jūsu.

Priekš kam man kaut ko meklēt? Es taču esmu - viņš. Viņa būtība runā maniem vārdiem. Esmu meklējis pats sevi.

Katrs ir rādīts konkrētam darbam, un šo darbu katrs no sirds vēlas apgūt un veikt. (tas sapnis, par ko cilvēks vēlas kļūt un ko patiesi darīt - tas arī ir TAS, kam viņš ir rādīts)

Mēs nebaidāmies no realitātes, bet no savām domām par to, kas varētu būt.

CEĻA biegās Tevi gaida uzvara, līdz tam - pacietība.

Skaties uz to, ko ieguva otrs tā, it kā Tu to esi ieguvis, un skaties uz to, ko viņš ir zaudējis tā, it kā pats to pašu esi zaudējis.

Vienas un tās pašas situācijas parādas tāmdēļ, lai Tu beidzot varētu izvēlēties pareizu rīcību. (situācijas ir tikai FAKTI. Nosaukumus tām dodam mēs. Pirms nosaukt kādu situāciju vārdā, būu jāatceras, ka tā pārvērtīsies par to, kas tiks pateikts)

Ieraugi sevi - citos, tad vai varēsi nodarīt tiem pāri? Īsts Cilvēks redz tikai to, ko redz acis, un nemēgina izdomāt kaut ko klāt.

__________________________________________________________________________

Kādi cilvēki ir Tavā pislētā? - vaicāja veca sieviete ceļotājam.

Tie ir briesmīgi! Liekuļi, negodīgi, neiecietīgi, ļauni! - atbildēja ceļotājs.

Te Tu satiksi tādus pašus, - atbildēja sieviete.

Drzīmumā atnāca vēl viens ceļotājs, kas vaicāja par cilvēkiem, kas dzīvo šīs sievietes pilsētā.

Viņa jautājam otram ceļotājam: Kādi cilvēki ir Tavā pislētā?

Viņš teica: Ļoti labi, sirnsīgi un izpalīdzīgi!

Viņa teica: Te tu satiksi tādus pašus cilvēkus.

(cilvēks redz tikai to, ko vēlas redzēt. Pat, viņš redz tikai to, ko projicē viņa projektors. Nekas ārpusē neatšķiras no tā, kas ir iekšpusē)

___________________________________________________________________________

Viens skolotājs jautāja guru: Kur var atrast Dao?

Viņš atbildēja: Nav tādu vietu, kur to nevar atrast.

Zināšanās pēta citus, Viedums ir acīmredzams.

Tieši sirds klusumā runā Dievs.

Manu Ceļu ir tik viegli uztvert, sajust un lietot, ka tikai daži to spēs. (Tik tiešām cilvēki NETIC, ka viss ir vienkārši, jo, viņi apgalvo: "ja tas būtu tik vienkārši, visi tā dzīvotu". Bet nē, tieši tāpēc, ka viss ir tik vienkārši, cilvēki tam netic)

Kad es aizmisrtu, KAS Es esmu, es kalpoju Tev. Kad es kalpoju Tev, es atceros, KAS Es esmu. Un zinu, ka Es esmu Tu.