Brīnumainās pārvērtībasCik šeit viss ir vienkārši... Klikts... esmu sieviete. Nīgra un indīga savos komentāros, aizskart griboša. Un vispār griboša. Reizēm paspēlējos ar foto - to ne sevišķi veiksmīgo, kur pati sevi bildēju (eh... nav jau neviena cita, kas kaut garāmejošu momentuzņēmumu uztaisītu) nomainu uz kādu vēl ķēmīgāku (patīk man vardes, tās ir tik seksīgas, manuprāt...). Apskrienu uz riņķi un nokontrolēju, vai visi manu draugu un nedraugu paziņas vēl tepat uz vietas, vai nav kas palaists garām... Mja... garlaicīgi... Klikts... un nu jau esmu vīrietis. Gramatiski izglītots (nu labi, gandrīz...), mierīgs, komplimentus izsakošs. Nē, nē, neesmu uzbāzīgs, drīzāk gan tieši otrādi - izmetu āķi un gaidu, kad kāda forele tai upē pieķersies. Jo foreles taču ir tik skaistas. Sarunas raisās un kuram gan nepatīk, ja komunikācijā tiek nosaukts par patīkamu sarunu biedru? Hmmm... kaut kas sarunā pavērsās negaidītā virzienā? Attā... man jāskrien. Uz darbu, protams. Klikts... Esmu atkal sieviete. Tā pati. Bet varbūt cita. Jo izvēles iespējas šādām rotaļām ir neizsmeļamas. Te nav pat metamā kauliņa, kas māk skaitīt vien līdz seši. Brīnumainās pārvērtības. P.S. nekas personisks. |