Dienasgrāmatas (blogi)

evana, 14-10-2011 00:09		6 37
pusnakts stundā... Ikvakara sarunas ar zvaigznēm uz balkona kļūst jau par tradīciju - pat sava veida rituālu. Svecīte ugunskura vietā. Karsta tēja un silts pleds. Klusums un miers. Visums un es. Pateicība un lūgšana. Par visu un visiem. Paļaušanās. Tādos brīžos dvēsele gūst pamatīgu veldzēšanos un enerģijas pieplūdumu (vai jau atkal pilnmēness?). Ir vērts dzīvot tādu mirkļu dēļ. Un ir jēga dzīvot vispār. Par to arī paldies! Pietiek ar sirdi, Lūgšanu un pateicību. Dzīves svinēšana... /Egita Terēze Jonāne „Tikšanās uz siržu laipas. Trīspuksti”/

Komentāri

saullla: :))

2011-10-14 08:49

evana: :))
Jauku dieniņu Tev! ;)

2011-10-14 09:27

saulesjuura: Man ļoti līdzīgi ikvakara šādi svētbrīži ir tad, kad noeju pastaigā pie upes, apsēžos uz veca vītola stumbra un saplūstu ar pasauli... Pasakainas sajūtas un jā - pateicība par visu, visu, visu! :) P.s.: redzu, ka esi tikusi pie Trīspukstu grāmatiņas :) man prieks :)

2011-10-14 10:02

evana: bez tādiem svētbrīžiem dzīvot nevar un nemaz nav iespējams :) un vislielākais spēks jau ir dabā, ja neskaita mūs pašus :)
P.S. grāmatiņu dabūju un esmu sajūsmā par visiem "trīspukstiem" tajā :)

2011-10-14 10:21

Naktsvijole_es: ....bez vārdiem...

2011-10-14 10:09

evana: ir brīži, kad "vārdi neizteic neko"...

2011-10-14 10:21

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.

Dienasgrāmatas (blogi)

pusnakts stundā...