Atkalredzēšanās prieks.

Atkalredzēšanās prieks. Tie ir vārdi, atmiņas, kopā pavadītais laiks, piedzīvojumi, darbi un nedarbi, smiekli un asaras Un nav svarīgi, kurš ir mācījies dārgās skolās, brauc ar mersedesu, regulāri atpūšas Kanāriju salās vai ir prezidenta padomnieks. Viss ir atkal kā toreiz pirms daudziem gadiem.

Atkalredzēšanās prieks lasāms sejās, piepildot tās ar mīļu smaidu un liekot aizmirst pāridarījumus, aizvainojumus, nepiepildītus sapņus.

Atkalredzēšanās prieks piepildīts sarunām. Sirsnīgām sarunām un smiekliem. Un kā Tev iet un ko Tu dari? - atskan ik uz soļa. Samāksloti? Nē, patiesi! Jo interesē, tiešām interesē! Ne jau tāpēc lai atkal salīdzinātu kurš lielāks, kurš pārāks, kurš labāks, bet gan, lai vienkārši noskaidrotu – vai esi laimīgs? Laimei nav mērvienības, tāpēc arī nevar salīdzināt, kurš laimīgāks. Vai nu esi laimīgs, vai arī nē.

Viena no atkalredzēšanās prieka lieliskākajām sajūtām ir tā, ka tas liek pazust gadiem. Tas atļauj nedomāt par to, kurš gadu desmita slieksnis pārkāpts, jo atkal jūties jauns, jūties kā bērns, tikai – šoreiz var atzīties it visā bez nosodījuma. Bez slēptiem nodomiem un pielīšanas.

Tāds ir mans atkalredzēšanās prieks. Īsts. Patiess.