Smiekļi.

Smiekli pielīp
Pirmo reizi humoru kā ļoti vēlamu un efektīgu līdzekli slimības apkaro­šanā aprakstīja Normans Cousin 1964. gadā, kad viņš, pārciezdams muguras saistaudu sairšanu un neciešamas sāpes, nolēma izmēģināt smieklu terapiju profilaksei. Izredzes izveseļoties ārsti novērtēja kā 1:500, tā ka faktiski vairs nebija, ko zaudēt. Bet galu galā izrādījās, ka, kārtīgi izsmejoties 15 minūtes no vietas, viņš sev var nodrošināt 2 stundu saldu miegu, turklāt bez muguras sāpēm. Smieklu terapijas eksperimentu rezultātā vīrietis veiksmīgi izveseļojas. Šis ir tikai viens no piemēriem, kas apliecina, ka smiekli patiešām dara brīnumus. Smieša­nās ietekmē cilvēka hormonālo sistēmu. Smejoties veidojas C vitamīns un stiprinās cilvēka imūnsistēma. It īpaši veselīgi ir pasmieties bariņā, jo tad smiekli pielīp citam no cita. Jā, emocijas ir lipīgas. Kopā ar cilvēku, kurš ir īgns un raudulīgs, ari pati pēc kāda laika sajutos nomākta. Bet ir arī tādi gadījumi, kad pietiek parādīt pirkstu un sākas vesela smieklu lēkme.

Priecīgs cilvēks atveseļojas ātrāk
Smiešanās ir ārišķīga emociju izpausme. Mazāk ārišķīga, bet arī vese­lībai labvēlīga emocija ir prieks — stresa iztrūkums, pilnīgs nervu atslā­bums. «Kad cilvēks priecājas, viņa pašnovērtējums automātiski kļūst augstāks un visa pasaule iegūst gaišākas krāsas. Protams, ir daudzi pētījumi, kas pierāda to, ka atveseļošanās notiek ātrāk, ja cilvēks smaida, ir priecīgs un šo prieku neslēpj.

Smiešanās un prieka sajūta veicina vispārēju pašsajūtas uzlabošanos. Priecājoties paātrinās sirdsdarbība, ķermeņa temperatūra kļūst siltāka, parādās labsajūta. Tas viss kopā nostiprina imūnsistēmu. Taču nedrīkst jaukt divus jēdzienus — fizisks apmierinājums un prieks. Fizisks apmieri­nājums ir pamatvajadzību apmierinājums — ēšana, dzeršana, siltums, seksuālās vajadzības. Protams, arī šo vajadzību apmierināšana ir patīkams process, bet ne prieks. Taču, ja es ēdu savā iemīļotākajā restorānā kopā ar labiem draugiem, rodas neviltots prieks. Prieks ir sociāla emocija, kas mazāk saistīta ar fizisko, bet vairāk ar emocionālo.

Nenorij smieklus!
Smiekli ne vienmēr nozīmē prieku. Smieties var par kādu joku, apju­kumu, var kādu izsmiet. Prieks no tā visa nerodas, bet smiekli ir saistā­mi ar kognitīvo funkciju jeb prātu. Lai smietos, cilvēkam jāspēj saskatīt kaut kādas likumsakarības, izņēmumus likumsakarībās, neparastas saistības, uz kurām reaģēt, utt. Tas nenozīmē, ka tāpēc smieties prot tikai prātīgie un gudrie. Piemēram, mazs bērniņš arī smejas tad, kad tētis nometas četrrāpus. Viņš saprot, ka tā ir neparasta situācija, un smejas. Neko kaitīgu vai negatīvu pārlieku liela smiešanās cilvēka veselībai nodarīt nevar. Problēmas varētu rasties vienīgi tad, ja cilvēks savu prieku sasaista tikai ar kādu vienu vienīgu objektu. Līdzko šis objekts nav pieejams, rodas negatīvas emocijas, un tā pamazām rodas atkarība. Visbiežāk tā ir atkarība no attiecībām, piemēram: esmu iemīlējusies un tikai tad, ja šis vīrietis paskatās uz mani, es jūtos priecīga, bet ja nepaskatās — krītu depresijā, jo nekas cits man prieku nesagādā. Tomēr priekam vajag meklēt pēc iespējas vairāk iemeslu, kā arī smieklus nevajag aizturēt jeb norit, jo tas var kaitēt veselībai — no aizturētiem smiekliem rodas sasprindzinājums sejas muskulatūrā un neizsmejoties šis muskuļu saspringums jeb tonuss paliek.

Ko vēl nozīmē smiekli?
Labs antistresa līdzeklis — arī visekonomiskākais un visvienkāršāk pielietojamais. Smejoties labi atslābst muskuļi, tiek veicināta un uzlabota asinsrite un samazinās stresa hormonu (epinefrīns un kortizols) izdalīšanās. Smiešanās ir viena no meditācijas vai relaksācijas formām, tomēr smiekliem ir vēl kāda priekšrocība: meditējot domas ir jākon­centrē, lai liktu sev ne par ko nedomāt, un ne vienmēr tas izdodas, bet smejoties galvā nenotiek apzināts domāšanas process un visas mūsu sajūtas tajā brīdī kombinējas vienā harmonijas momentā, dod atslodzi visam ķermenim.

Imūnsistēmas stiprinātājs — pētnieki ir atklājuši, ka smiešanās rezultātā palielinās antivielu daudzums (piemēram, imunoglobīns A) tieši deguna gļotādā un elpceļos, tāpēc tas pasargā no dažādiem vīrusiem, baktērijām un mikroorganismiem. Tāpat pētnieki apgalvo, ka smiešanās mūsu imūnsistēmai ir ļoti nozīmīgā, lai izvairītos no tādām nāvējošām slimībām kā AIDS un vēzis.

Vislabākais aerobikas vingrinājums — no rīta 15 minūtes pasmējies un visu dienu jutīsies svaigs un vingrs. Viena minūte smiešanās slodzes ziņā ir tas pats, kas 10 minūtes nodoties airēšanas sportam. Smiešanās stimulē asinsriti un sirdsdarbību gluži tāpat kā jebkurš aerobikas vingrinājums. īpaši piemērota smiešanās ir cilvēkiem, kuriem ir mazkustīgs dzīvesveids, tāpēc ielaid jautrību savā ikdienā!

Asinsspiediena pazeminātājs — iemesli, kāpēc cilvēkiem ir paaugstināts asinsspiediens, ir iedzimtība, tuklums, bet visbiežāk — stress. Ir pierādīts, ka pēc apmēram 10 minūšu ilgākas izsmiešanās asinsspiediens nokrītas par 10 līdz 20 vienībām. Savu veselības problēmu ar smiešanos vien neaizdzīsi, tomēr tā var kļūt par tādu kā asinsspiediena kontrolēšanas veidu. Dabīgs sāpju mazinātājs — smiešanās mūsu ķermenī palielina hormona endorfīna veidošanos, kas ir dabīgs sāpju mazinātājs. Tādējādi smiešanās atvieglo dzīvi tiem, kam ir sāpes mugurā vai spazmas muskuļos, tiem, kuri cieš no artrīta.

Atvieglo bronhītu un astmu — smiešanās palielina plaušu kapacitāti un arī skābekļa daudzumu asinīs, tāpēc īpaši smieties ir vēlams aktīviem sportistiem.

Lielisks izskats — šī iemesla dēļ smiešanos iesaka aktieriem un dzie­dātājiem, bet patiesībā šis noslēpums der mums ikvienam, jo — smiešanās liek tev izskatīties jaunākam. Cilvēks savas dzīves laikā no­darbina visus savus ķermeņa muskuļus, bet sejas muskuļiem slodzes allaž ir par maz. Smiešanās ir vislabākais tavas sejas vingrojums. Kad tu smejies, seja kļūst sarkana, tai pieplūst asinis. Tas savukārt lieliski ba­ro sejas ādu un liek tai kvēlot.

Klauni slimnīcā nav joks
Kopš 1991. gada Francijā ir izveidota Smejošo dakteru (Le Rire Medecin) grupa — 28 mākslinieki, kuri strādā roku rokā ar pārējiem ārstiem un medicīnas iestāžu darbiniekiem. Divreiz nedēļā Smejošie dakteri rāda slimnīcās esošajiem bērniem un viņu ģimenēm dažādas humoristiskas izrādes. Katru gadu Smejošo dakteru izrādes noskatās vairāk nekā 30 000 bērnu.