Faulzs

"Mīlestība pret tuvu cilvēku ir fantoms, kas ir nepieciešams, kamēr esam sabiedrībā. Es sen esmu ticis no tās vaļā. Jums patīk būt mīlētam. Man patīk vienkārši būt. Var būt kādreiz jūs mani sapratīsiet. Un varēsiet pasmieties. Ne par mani. Kopā ar mani"

" - Jūs kā ķirurgs-fanatiķis, kuru vairāk interesē ne pacients, bet pats operācijas process.

- Es gan nevēlētos būt operēts, ja ķirurgu neineteresē pats process"

Jebkura zinātne, kas sevi cienā - ir māksla, un jebkura māksla, kas sevi cienā - ir zinātne"

""Kas noticis?" - vaicāja viņš.

"Automāts nedarbojas".

"Tas ir šmaisers. Labākais, kas ir".

"Es mēģināju trīs reizes, tas nešauj".

"Tas nešauj, jo tam nav ar ko šaut. Nedrīkst parastiem cilvēkiem uzticēt ieroci".

Es skatījos uz viņu, tad uz ieroci, nespēju saprast. Gūstekņi klusēja.

"Kā tad es tos nošaušu?" - vaicāju es klusā balsī.

Tas vien pasmējās; tievās lūpas. Un teica: es gaidu.

Tagad es sapratu. Man vajadzēja nosist tos ar rokām, ar automātu rokās. Es sapratu daudz. Es sapratu patieso Vimmeļa būtību, viņa patiesos mērķus. Un pēc tam nācu pie apziņas ka viņš ir traks, un, tāpēc, nav vainīgs, kā nav vainīgi visi trakie, pat viscietsirdīgākie no tiem."

"Mūsu jaunās dramaturgijas trūkums ir tajā, ka jūs nespējat saprast, kam ir jātic un kam nav"

"Karš laikam salauza jūsu dzīves filozofiju. Smaida filozofiju.

- Tieši otrādi. Kara laikā es galīgi pārlieicnājos par to, cik svarīga ir humora izjūta. Tā ir brīvības demonstrācija. Un patiesi brīvs ir tas, kas prot smaidīt. Un ja smaids pazūd - visumā ir viss paredzēts. Fināla smaids parāda to, ka vairākkārt izvairoties, tu pēkšņi apzinies, ka esi aizšmaucis pavisam, - un, lai nekļūtu smieklīgs, pats sevi upurē. Tu pazaudē eksistenci, un tāpēc ticis vaļā no brīvības."

"Nē. Jūs uzskatat, ka pašnāvnieks spēj būt par etalonu kādam? Nespēj. Izmisums - vēl lielākā kaite. "

"- Jā, - teicu es. - Viņš bija tik bezpalīdzīgs.

- Tas nozīmē, ka jūs esat slims. Jūs eksistējat uz nāves rēķina. Nevis uz dīves rēķina.

- Tas ir atkarīgs no rakursa.

- Nē. No jūsu pārliecības. Jo stāsts, ko es ums pastāstīju, simbolizē Eiropas mētāšanās. Tā lūk ir Eiropa. Vimmeļi. Bez vārdu dumpinieki. Un citi, kas mētājās starp pirmiem un otriem, un pēc tam, zaudējot visu, pieliek sev galu. Kā bērni."

" - Un ja es neprotu savādāk?

Klusi mani vēroja. "

- Cilvēks, kurš neapzinās. kas ir brīvība.Vēl sliktāk: jo dziļāk jūs apzināties, kas ir brīvība, jo mazāk tā jums pieder."

"Katra cilvēka nāve "samazina" arī mani, jo esmu vienots ar visu cilvēci".