Varbūt...

Es gaidu, gaidu ik dienas, ka brīnums pie manis reiz nāks un visas pelēkās sienas kā saule vizuļot sāks.

Varbūt tas taustams būs rokām, varbūt to varēs tik just,varbūt tas atnāks caur mokām... vai viegli- kā saulīte aust.

Kad sirdī nemiers būs rimis, tas nemiers, kas vajā un plēš, es zināšu: brīnums ir dzimis, no dvēseles tumsu tas dzēš.

Es gaidu, nemitos gaidīt , un ticu, ka brīnums reiz nāks,- šī ticība atļauj man smaidīt, kaut sirdi spiež ikdienas vāks! /E.Zālīte/.