|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Metisa, 25-09-2011 21:33 |
|
51 |
Plāksteris dvēselei.Jocīgi, es domāju, mēs protam perfekti apkopt, sašūt un pārsiet plēstas brūces miesā, bet neprotam uzlikt plāksteri sasāpējušai dvēselei. Kad mazajam ziķerim, kurš tikai viņam vien zināmā veidā ieguvis pirmo ievainojumu savā mūžā, un varonīgi pārcietis visas sāpes, beigās uzmundrinājumam nosakām: "ka rētas jau izdaiļo vīrieti", puišelis aicilpo patiesi lepns, jo ticis atzīts par vīrieti. Un kad jaunai meitenei, kura uzvelkot pārlieku augstas, un par izmēru lielākas platformenes nekā viņai nāktos valkāt, ir paklupusi un savainojusi potīti, tad uzliekam pārsēju un beigās līdzjūtīgi mierinām: "ka līdz kāzām jau sadzīs"! Meitene caur asarām pasmaida, un klibodama aiz sāpēm aiziet, spītīgi uzvelkot kājās to pašu kurpi, jo ja nu potenciālais līgavainis viņu ierauga.:-))
Taču, kad nākas palīdzēt cilvēkam, kam ievainota dvēsele, tad teiciens : "laiks dziedē visas brūces", iestrēgst kaklā kā kamols un paliek nepateikts, jo liekas nepiemērotāks par nepiemērotāku! Laikam jau reizēm lietderīgāk ir paklusēt, bet varbūt vienkārši pabūt blakus?
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
