MīlestībaNo visām īpašībām mīlestība ir vissvarīgākā, jo, būdama pietiekami stipra cilvēkā, tā cilvēkam liek iemantot visas pārējās īpašības; taču arī visas pārējās īpašības bez mīlestības nav efektīvas. Bieži mīlestību formulē kā lielu vēlēšanos atbrīvoties no piedzimšanu un nāves apļa, un savienoties ar Dievu. Taču šādam definējumam ir egoistisks raksturs un tas tikai daļēji apgaismo jautājumu. Mīlestība ne tik daudz ir vēlme kā griba, apņēmība.
Lai kļūtu efektīva, šai apņēmībai jāpārņem visa jūsu būtne tā, lai nepaliek vieta nekādām citām jūtām. Patiesībā tā ir griba savienoties ar Dievu, un ne jau tādēļ, lai izvairītos no noguruma un ciešanām, bet gan tādēļ, lai sakarā ar savu dziļo mīlestību rīkotos saskaņā ar Viņu, pēc Viņa Gribas. Jo Viņš ir Mīlestība, un, ja tu vēlies savienoties ar Viņu, arī tev jāpiepildās ar pilnīgu nesavtību un absolūtu mīlestību.
Ikdienā tas noved pie divām lietām: pirmkārt, pie cenšanās nevienai dzīvai būtnei nenodarīt sāpes, otrkārt pie pastāvīgas modrības, lai nepalaistu garām izdevību palīdzēt.
Pirmkārt nevienam nesagādāt sāpes. Ir triju veidu grēki, kuri pasaulē nodara visvairāk ļaunuma: baumas, cietsirdība un māņticība, - jo tie ir grēki pret Mīlestību. Cilvēkam, kurš savu sirdi vēlas piepildīt ar Dievišķo Mīlestību, vienmēr jābūt modram, lai nekristu vienā no šiem grēkiem.
Palūkojies, ko dara baumas. Sākas no sliktas domas, un tas jau pats par sevi ir noziegums. Jo visos un visur ir kaut kas labs, tāpat kā visos un visur ir kaut kas slikts. Mēs šo labo vai slikto varam pastiprināt, pievēršot tiem domas, un šādā veidā mēs varam palīdzēt evolūcijai vai traucēt; mēs varam realizēt Logosa gribu, vai arī varam pretoties Viņam.
Ja tu par otru slikti domā, tu vienlaicīgi dari trīs sliktas lietas:
1) Tu tā vietā, lai apkārtējo telpu piepildītu ar labām domām, piepildi ar sliktām, un tādā veidā vairo pasaules skumjas.
2) Ja cilvēkā ir tāds ļaunums, kādu tu iedomājies, tu ar savām domām to pastiprini un baro, un tādā veidā savu brāli padari sliktāku tā vietā, lai darītu viņu labāku. Bet visbiežāk šī ļaunuma nemaz nav, tu to esi tikai iedomājies, un šajā gadījumā tava sliktā doma pavedinās tavu brāli uz sliktu, un, ja viņš to vēl nav darījis, tā viņu var padarīt par tādu, kādu tu viņu iedomājies.
3) Tu piepildi savu prātu ar sliktām domām, tā vietā, lai piepildītu ar labām, tādā veidā tu aizkavē pats savu izaugsmi un tiem, kuri spēj redzēt, kļūsti par neglītu un nožēlojamu, tā vietā, lai kļūtu par skaistu un pievilcīgu.
Taču šī ļaunuma, kas nodarīts sev un savam upurim, nepietiek nosodītājam; viņš visiem spēkiem cenšas savā noziegumā iesaistīt arī citus cilvēkus. Viņš steidzas pastāstīt savu slikto vēsti, cerībā, ka viņi ticēs; un tad visi kopā sāk izgāzt ļaunās domas par nabaga upuri. Un tā turpinās no dienas dienā un piedalās nevis viens cilvēks, bet tūkstoši. Bet vai ir skaidrs, cik šis grēks zemisks un šausmīgs? Tev no tā jāatbrīvojas uz visiem laikiem. Nekad ne par vienu nerunā sliktu; atsakies uzklausīt, ja kāds runā par citiem sliktu un īsi pasaki: Varbūt tas viss nav taisnība, bet ja arī būtu, labāk par to nerunāt.
Parunāsim par cietsirdību. Tai ir divi veidi: ar nodomu izdarīta un bez nodoma. Pirmās mērķis ir sagādāt otrai dzīvai būtnei ciešanas; tas ir vislielākais grēks drīzāk velna kā cilvēka darbs. Tu droši vien teiksi, ka neviens cilvēks tā nedara; taču cilvēki tā bieži darījuši un turpina to darīt katru dienu. Tā rīkojās inkvizīcija; daudzi dievbijīgi cilvēki to darīja savas ticības vārdā. To dara vivisekcijās; daudziem skolotājiem tas kļuvis par paradumu. Visi šie cilvēki cenšas attaisnot savu cietsirdību, atsaucoties uz tradīciju; taču noziegums paliek noziegums, jo tā dara daudzi. Karma nerēķinās ar tradīcijām; cietsirdības karma briesmīgākā no visām. Katrā ziņā Indijā nav attaisnojuma tādai morālei, jo Indijā vienmēr ir bijis pienākums nevienam nedarīt ciešanas. Tāpat cietsirdības karmai jāpiemeklē visus, kuri sporta pēc iet nogalināt Dieva radības.
Es zinu, ka tu tādas lietas nedarīsi, zinu, ka mīlestības uz Dievu dēļ tu katrā šādā situācijā protestēsi. Taču mēdz būt cietsirdība vārdos, ne tikai rīcībā; ja cilvēks runā, lai aizskartu otru, viņš izdara tieši tādu pašu noziegumu. Arī to tu nedarīsi, bet reizēm nepārdomāts vārds nodara tādu pašu ļaunumu kā kaitniecība ar nodomu; tādēļ tev jābūt modram, lai nejauši nekļūtu cietsirdīgs.
Parasti cietsirdība notiek neplānoti. Gadās, ka cilvēku pārņem tāds skopums un alkatība, ka nedomā par tām ciešanām, kuras sagādā citiem, maksājot pārāk maz, vai liekot dzīvot trūkumā sievai un bērniem. Cits domā tikai par sava jutekliskuma apmierināšanu un nejautā, cik dvēseļu un ķermeņu pazudinājis, apmierinot savas kaislības. Lai izvairītos no dažām apgrūtinošām minūtēm, gadās, ka saimnieks nesamaksā saviem strādniekiem norunātajā dienā, turklāt nedomā par grūtībām, kurām viņš cilvēkus nolemj. Tik daudz ciešanu nodarīts tikai vieglprātības dēļ sakarā ar neprasmi domāt par to, kā vienu cilvēku rīcība ietekmē citus cilvēkus. Bet Karma neko neaizmirst, arī cilvēku aizmāršība tai nav arguments. Ja tu vēlies uzsākt Ceļu, tev jādomā par sekām visam, ko tu dari, lai neiesaistītos neapdomīgā cietsirdībā.
Māņticība otrs lielais ļaunums, arī tā izraisījusi daudz šausmīgas cietsirdības. Māņticības verdzībā nonācis cilvēks nicina gudrākus un cenšas likt tiem rīkoties tāpat kā viņš. Padomā par cietsirdīgo slaktiņu, kuru izraisīja māņticība, kuras dēļ jāupurē dzīvnieki, vai par vēl lielāku māņticību, ka cilvēkam uzturā nepieciešama gaļa. Padomā par to ļaunumu, kuru māņticība radīja attiecībā uz Indijas apspiestajām šķirām, un tu redzēsi, cik nežēlīgas cietsirdības tā izraisīja pat starp tiem, kuri zināja brālības pienākumu. Daudz noziegumu cilvēki šīs māņticības murgu dēļ izdarīja Mīlestības Dieva vārdā, tāpēc esi modrs, lai tevī nesaglabājas ne mazākās māņticības pēdas.
Tev jāizvairās no šiem trijiem lielajiem noziegumiem, jo tie ir šķērslis ceļa turpināšanā, grēkojot pret Mīlestību. Tev ne tikai jāizvairās no ļaunuma, tev jābūt arī aktīvam labā vairošanā. Tev tik dedzīgam jāvēlas kalpot, lai vienmēr būtu modrs un nepalaistu garām izdevību kalpot ne tikai cilvēkam, bet arī dzīvniekiem un augiem. Tev jāizrāda šī gatavība katru dienu ik sīkumā, lai tas kļūtu par paradumu, un lai tu nevarētu paiet garām, kad radīsies retais gadījums, lai paveiktu kaut ko diženu. Kad tu tieksies pēc savienošanās ar Dievu, tam nav jānotiek tevis dēļ, bet tādēļ, lai kļūtu par instrumentu, caur kuru Viņa Mīlestība varētu plūst uz taviem tuviniekiem.
Tas, kurš ir Ceļā, nedzīvo sev, bet citiem, viņš no sevis ir atteicies, lai kalpotu visiem. Viņš ir kā spalva Dieva rokās, ar kuras palīdzību Dieva domas var plūst un atrast izpausmi uz Zemes, bez kuras tās nevarētu sevi izteikt. Un tajā pašā laikā viņš ir dzīvs uguns vadītājs, izstaro pasaulē Dievišķo Mīlestību, kura piepilda viņa sirdi.
Gudrība, kura dod spēku palīdzēt, Griba, kura vada gudrību, Mīlestība, kura iedvesmo gribu tām jākļūst par tavām īpašībām. Griba, Gudrība un Mīlestība lūk, trīs Logosa aspekti; tu, kas vēlies veltīt sevi kalpošanai Dievam, tev šie aspekti jāpauž pasaulē.
Skolotāj, es gaidu Tavu balsi, meklēju brīnišķo Gaismu, cenšos izprast Tavu Gribu sadzīves nelaimju vidū.
Ļauj man uztvert Tevis doto zīmi skaļajā, aklajā pūlī. Ļauj man sadzirdēt Tavu balsi Zemes skaļajā dziesmā.
Piezīme: Dž.Krišnamurti (1895 1986) |
