|
ar vēju pie sirds
kā pļavās brīvā vaļā atlaists zirgs
vai dzirdi klusumā
tā melodiju smeldzīgās skaņās
vai sajūti, kā ogles gruzd
vai sajūti, un acīs kodīs
ja gribēsi ko gūt
un būsi nepatiesa
kad tikko ausīs rīts
tas atkal neko nesolīs
bet visu kas tam pieder, noliks tev pie kājam
ar vēju pie sirds
ar vēju pie sirds
tas ceļā tālā dosies, ja nepieņemsi
mīlu, kas nesola
mīlu, kas ne vienmēr spīd un silda
reizēm būs māju vietā ceļš
ko vienam grūti nogurušam iet
ar vēju pie sirds
ar vēju pie sirds
ja pārdomāsi, ļaunā neņems
lietus līs un peļķes zem kājām
kā asins karstā šalts
uzjundīs tam vēlmi atgriezties
pļavās, kur tas nav vēl bijis ar vēja ziedu pie sirds /Jānis Damroze/ |
