Vientulība

Sniegos, aklā tumsā dzītais ceļiniek,

Manas domas Tev ceļa zīmes liek

Par tām ceļa zīmēm - vējš lai tās nenolauž -

Un tavs gars šo nakti tālu ciemu jauž

Vientuļi mēs abi, ceļš kā jūra plats,

Tomēr mūžam meklē, mūžam taujā skats.

Vai Tu draugu pulkā, vai Tu viens un svešs,

Vientulība visur vēsu elpu dveš.

Tu noliec galvu rokās, kuras kā vēsma glauž,

Velti - tikai skaudrāk nemiers dzeļ un grauž.

Soli sper pār slieksni, ilgo mājās būt,

Bet pēc brīža atkal sirds grib projām kļūt.

Sniegos, aklā tumsā dzītais ceļiniek,

Manas domas Tev ceļa zīmes liek.

Vientuļi mēs abi, ceļš kā jūra plats,

Tomēr kādu ciemu mūžam meklē skats.