|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| hellle, 11-09-2011 13:03 |
|
1 55 |
vnk labs...Lielāko daļu no tā, ko man patiesi vajag zināt par to, kā jādzīvo. Ko darīt un kā būt, Es iemācījos bērnudārzā. Gudrība nebija vis augstskolas zinību kalna galā, Bet gan bērnudārza smilšu kastē. Šīs ir tās lietas, ko iemācījos: Dalies ar visu. Spēlē godīgi. Nesit citus. Noliec lietas atpakaļ tur, no kurienes tās paņēmi. Savāc aiz sevis to, ko sagružoji. Neņem lietas, kas nav tavējās. Palūdz piedošanu, kad kādu sāpināji. Pirms ēšanas nomazgā rokas. Nolaid ūdeni. Silti cepumi un auksts piens vienmēr garšo labi. Dzīvo saskaņotu dzīvi.Katru dienu mazliet mācies, mazliet domā, mazliet zīmē un glezno, mazliet dziedi un dejo, un arī mazliet strādā un spēlējies. Katru pēcpusdienu guli diendusu. Kad ej ārā pasaulē, uzmanies no satiksmes, turi otra roku un turaties kopā. Esi atvērts brīnumam. Atceries mazo sēkliņu plastmasas podiņā. Saknes sniedzas dziļumā, bet augs tiecas uz augšu - neviens īsti nezin, kādā veidā tas notiek un kāpēc, bet mums visiem tas patīk. Zelta zivtiņas un kāmīši,un baltās pelītes, un pat mazā sēkliņa plastmasas podiņā - visi mirst. Mēs arī. Un tad atceries pirmo lielo vārdu, ko iemācījies: SKATIES. Viss, ko vajadzētu zināt, ir kaut kur tepat līdzās.Gan Zelta Likums, gan mīlestība, gan sanitārija. Gan ekoloģija, gan politika, gan saprātīga dzīve. Padomā, cik daudz labāka būtu pasaule, ja mēs visi - visa pasaule - uzkostu cepumus ar pienu aptuveni trijos pēcpusdienā un tad, apsegušies ar segu, apgultos, lai nosnaustu diendusu. Vai arī, ja mūsu valdības, un arī citu valdību, politika būtu nolikt lietas atpakaļ tur, kur tās tika paņemtas, kā arī satīrīt aiz sevis to, kas sagružots. Un joprojām tā ir patiesība - nav svarīgi, cik tev gadu, kad tu ej ārā pasaulē, vislabāk turi otra roku un turaties kopā. (Robert Fulghum)
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
