Eksistenciālas mirāžas

• ............................Dzīves līkločos, notikumu virpuļos vai pelēkā ikdienā pulkstenis nenovēršami atskalda katru sekundi. Iedzimts naivums, savā ziņā tolerance vai vienkārši līdzjūtība pret sevi pieprasa teikt,- laiks rit uz priekšu!!! Neļaut apziņas tumšajās dzīlēs sajust patiesību,- mūsu laiks šajā pasaulē ir limitēts. Un nezinu kur, kaut kur eksistē pulkstenis, kura neatgriezeniskās ciparnīcās Mūs ik sekundi tuvina katru savam finālam.
• .............................Ikdienā, laika spirālēs mūs mētā kā atrakciju kalnos, piedzerties un aizmirsties, tusēties un kustēties, velo vai motopēda dotā iespējā vējam aizskalot domu sārņus, pārdomu sārmus.
• .............................No sevis neaizmuksi, dzīves jēga, daudz labu un talantīgu cilvēku eksistenciālisma priekšā laupījuši sev dzīvību, mūkot no analīzes, mūkot no atbildēm, jo gribas tak, lai viss būtu kā rotaļā jautrā, dzīve kā spēle, diemžēl ikreiz finālā sanāk krievu rulete.
• ..............................Krievu rulete.Savā ziņā arī spēle, tik likmes citas un mērķis nav uzjautrināt, bet loģiku paralizēt, adrenalīnu aktivizēt un ļaut prātam aizmirst uz laiku tos jautājumus, vai vienu un par visām reizēm trāpīgi izbeigt spēli.
• ..............................Laika gaitā sabiedrībā kristalizētas paradigmas vairumā gadījumu atbild uz zemapziņas alkām, kāpēc balts nav melns, kamdēļ vienam minerālūdens, citam duļkainu ūdeni jādzer āfrikā.
• ...............................Kam man tas miņeraļņiks, kāda jēga tam, manai eksistencei, kļūdu un neatbildētu jautājumu esencei, gribas būt drusciņ alķīmiķim, bez dzimšanas, bioloģiskas eksistences un tās finālam nāvei, gribas ko vairāk, kādu kvintesenci, nezināmo elementu, kurš pieškirtu visam skaidru un saprotamu jēgu, kurš nomierinātu un pārliecinātu zobrata nozīmīgumu lielajā visuma mehānismā.