divi stāsti par kārdinājumu...Gribēju pietaupīt līdz vakaram, bet nenoturējos... :)))Autori ir divi- vīrietis un sieviete.Tas no neta plašumiem. Kārdinājums Es ienāku tavā istabā, gaisma ir izslēgta, bet aiz loga esošā pilsēta dod iespēju tevi redzēt. Apjaust, kur tu esi, kur ir tava gulta. Es pienāku tuvāk, acis aprod ar tumsu, redzu ka tu guli uz vēdera pa pusei ietinusies plānajā vasaras segā. Kājas spīd gaišas un baltas uz palaga fona. Tavs glītais sarkanais palags tik tumšs un naksnīgs. Izceļ tavus izliekumus. Var mazliet redzēt no muguras, vēl mazāk no dibena un daudz daudz kāju. Skaisto kāju. Es pārbraucu tām ar pirkstiem
*** Vīrieša kārdinājums Mēs dzīvojām kopā jau gandrīz gadu. Šajā dzīvoklī abi kopā nokļuvām sagadīšanās pēc. Viņai draudzene pēdējā brīdī atteica, man nebija kur dzīvot, kopīgi paziņas, parastais stāsts. Viņa bija sarkanmate, seksīga sarkanmate, lai cik banāls nebūtu šis vārds. Var teikt kairinoša, šķelmīga, lunkana, budinoša, iekārojama un valdzinoša. Var teikt vienkārši seksīga. Kopš pirmā kopdzīves vakara viņa škiet bija nolēmusi mani padarīt traku. Traku, izmisušu, sienas skrāpējošu. No dušas uz istabu pārvietojās šaurā dvielītī, brokastis ēda vienā apakšveļā, mājas halātam nekad neaizpogāja visas pogas
Nav jau tā, ka būtu bijis tik traki, vismaz no sākuma nē. Bija man meitene, tad otra, viss kā parasti. Palika viņas pie manis pa nakti, kā jau tas mēdz gadītgies. Bet Viņa tādos gadījumos mazliet mainījās. Mazliet solīdāk, pieklājīgāk viss. Mazliet, bet sajūtami. Man sajūtami. Un nebij jau tā, ka ikdienā bija nepieklājīgi. Nē. Nekad neko nevarēja līdz galam redzēt, nekad nepavīdēja krūtsgals halāta dziļumā, nekad dvielis nepacēlās augstāk kā nepieciešams. Likās, ka viss līdz milimetram nostādīts tieši tā, lai gandrīz gandrīz redzētu, bet nekā. Ja vienā apakšveļā, tad pieliecās pie ledusskapja, ja dvielītī tad nē. Un pat mēģinot notvert mazos netveramos izspiedumiņus, uzklaniņus un ielejiņas viņas biksītēs vienmēr es paliku zaudētājos. Likās, ka viņa speciāli paredz pat tādus mazus momentus. Tad es paliku viens, nekādas drāmas, kā nu tas dažkārt gadās. Viņa nemainīja savas ikdienas gaitas. Viņa tās papildināja. Mazliet, pa kripatiņai. No sākuma palūdza ienest dvieli vannasistabā, pati sēdēja putās līdz pleciem, tikai viena kāja pārlikta pār vannas malu. Mazliet virs ceļgala virs ūdens. Un skaņas vakaros no viņas istabas. Nekā īpaša, maza dīdīšanās, mazs steniens, nekas vairāk. Man sirds dauzījās un aizmigt es vairs nevarēju ātrāk par trijiem. *** Es pārbraucu tām ar pirkstiem
tu sakusties. Ne pārāk daudz, bet tavs skaistais, glītais un lieliskais dibens atsedzās gandrīz pilnībā. Es to uzlūkoju ar karstumu vēderā, es tam pieskaros, noglāstu. Tu kaut ko nomurmini miegā. Pagriezies uz muguras. Es beidzot redzu tevi kailu. Tavas kājas, ko esmu pētijis neskaitāmas reizes, redzu tās līdz galam, līdz vietai ko esmu iedomājies katru nakti kopš dzīvojam kopā. Glītas lūpiņas, mazliet mazliet pavērtas. Mazdrusciņ. Mazdrusciņ slēpjot. Es satveru tavas rokas, atspiežu tās pret spilvenu, skūpstu perfektās krūtis. Tu mosties, tavā sejā nesaprašana, tu mēģini atbrīvoties no manis, tu spārdies ar kājām. Bet es jau esmu starp tām, es arī esmu kails. Es skūpstu tevi uz lūpām. Tu neļaujies, izvairies, aizgriezies. Bet neizdves ne skaņu. Es noliecos zemāk, noklāju mazām bučiņām tavu kaklu, ar vaigu pieglaužos krūtīm, ciešāk piespiežos tev, jūtu tavu karstumu sev pie vēdera. Tu vairs nemēģini man iespert, bet tavas rokas laist vaļā es baidos. Tu saknieb lūpas un neļaujies man. Tumsā manu, ka tavs skatiens veras man tieši acīs. Es nespēju saprast tā nozīmi. Varbūt ir pārāk tumšs, varbūt tu mani ienīsti, varbūt vēlies. Es pabīdos uz augšu, mans loceklis cieši blakus tavam karstajām, mazliet pavērtajam noslēpumam. Es mazliet pakustos, pariktējos, pabāžos. Un pēkšņi tas ieslīd tevī. Tu visa saspringsti, es viss izliecos. Tu mazliet atslābsti, es pakustos tevī. Tu aizver acis. Es atlaižu tavas rokas. Tu apskauj mani. Es iegūstu tevi. Es skūpstu tevi. Tu ļaujies. Sievietes piezīmes par vīrieša kārdinājumu
Istaba bija pielieta ar tumsu, bija nakts vidus , bet es nespēja aizmigt
Acis bija vērstas uz griestiem, bet tās saredzēja tikai tumsu. Aiz sienas iečīkstējās gulta, tu joprojām neguli. Nebeidzami daudzas naktis biju klausījusies tavas gultas čīkstoņā, kad pie tevis viesojas, kāda no draudzenēm. Tādos brīžos es ienīdu tevi un sevi, bet vēl vairāk es ienīdu meiteni, kas baudīja tavu maigumi
Dzīvoklis uz pusēm tika īrēts jau gadu, tā bija nejaušība vai truls likteņa pagrieziens, to neviens neuzzinās
Laika gaitā mēs kļuvām par draugiem, labiem draugiem, bet
Mana sirds loloja jūtas un prāts raisīja nebeidzamas fantāzijas ar tavu piedalīšanos
Vēl pirms dažām dienām pie tevis bija viesojusies kāda garkājaina skaistule, kura šķita tik perfekti veidota, ka nebija iespējams viņu neapskaust
No darba pārnākusi es jūs abus sastapa puskailus virtuvē, našķējoties ar manis ceptajiem pīrādziņiem. -Tā ir mana dzīvokļa biedrene, neuztraucies dārgā.- tu mūs iepazīstināji. Kārdinājums kopš pirmās kopdzīves dienas bija neizsakāmi liels, flirts kāroto rezultātu nebija devis. Un es ķēros pie aukstajiem ieročiem šaurs dvielītis, dažas neaiztaisītas pogas, seksīga apakšveļa un daudz, daudz kailā ķermeņa
Matu sasuka tā lai kārdinoši izceļas kakls, neskaitāmas apspīlētas blūzītes ar dziļu dekoltē, puscaurspīdīgi apģērba gabali
Un tas viss, lai radītu tevī iekāri. Bet arī tas neko nemainija. Uz mirkli šķita, ka tavās acīs iegailējās iekāre, bet jau pēc brīža tu biji pagriezies un devies prom. Nekad tu manī nelūkojies iekāres pilns. Vēsie teikumi, tukši, bezpersoniski vārdi un sausa laipnība, tas bija viss ko man sniedzi
Es tev neeksistēju, laikam neesmu nemaz tik skaista, nepakļāvīgie mati, garas, kaulainas kājas, nelielās krūtis, varbūt ja es būtu mazliet skaistāka, varbūt
Varbūt tad tu būtu mazliet ilgāk uzturējies vannas istabā, kad lūdzu atnes man dvieli, varbūt
Varbūt , ka tās bija tikai manas iedomas. Šķita, ka tu no manis bēdz
Es nevarēju saprast kāds ir iemesls, es daudz domāju par to, bet nesapratu
Ieraugot mani tu nosarki un neko neteikdams devies prom vai arī sāki stostīties un pārteikties. Tādos brīžos man šķita, ka vēlies mani
Vakaros es sapņoju par tevi, sākumā ar pirkstu galiņiem maigi glāstīju savus piebriedušos krūtsgalus, tad kāpjot uzbudinājumam roka neviļus slīdēja aizvien zemāk, pāri vēderam uz leju, uz klēpja pusi. Ar pirkstu galiņiem maigi aizskāru savu visjūtīgāko vietu. Man tik ļoti gribējās, lai rokas un pirkstu vietā esi tu, tavs piebriedušais loceklis, tavi glāsti, skūpsti un siltums
Bet man atlika tikai fantazēt, fantazēt par to, ko nevarēju dabūt. Par Tevi!!! Gulta otrpus sienai atkal nočīkstēja, šķita, tu tajā vārties. Man bija neizsakāma vēlme sekot savas dvēseles ilgām, pieceltie un doties pie tevis. Es vēlos pieglausties taviem siltajiem sāniem , sajust tava ķermeņa smaržu, baudīt maigos skūpstu un just tavu spēku. Fantazēdama par tevi es iemigu. Durvis nočīkstēja, tavs kailais siluets ienāca telpā. Klusi šņākuļodama es izsapņoju savas fantāzijas sapnī. Man šķita, ka tu pienāc pie manas gultas, lūkojies manī un maigi pieskaries. Ka Tavi pirksti maigi glāsta manas kājas un manu kailo dibenu. Man kutēja, es pagriezos uz muguras. Kaut kas sažņaudz manas rokas, es neviļos atmostos no sapņa, rokas bija atspiestas pret spilvenu. Es lūkojos, kā tu skūpsti manas krūtis, man šķita, ka joprojām sapņoju. Bet tas nebija sapnis, sažņaugtas rokas sāpēja, man negribējās ļauties, es sāku spītējot spārdīties ar kājām. Tas bija lieki, jo tu jau atradies starp tām. Es tevi šādu nepazinu, es nesapratu, kas ar tevi notiek. Tu piekļāvies pie manām lūpām, alkatīgi sāki tās skūpstīt, es izvairījos. Manas fantāzijas nesakrita ar īstenību, es negribēju zināt turpinājumu šim farsam. Mēģināju izvairīties, bet Tu biji stiprāks, uzstājīgāks. Man gribējās kliegt, bet skaņa nenāca par lūpām. Gribēju tev iesist, lai atgūsties un neturpini, bet
Tad tu noliecies zemāk, atsāki skūpstiem pārklāt manu kaklu, mīļi pieglaudies manām krūtīm un es sajutu tevi starp savām kājām, uzbudinātu un nemierīgu. Man vairs nebija spēka cīnīties, rokas smeldza zem tava tvēriena, bet, ļaut tev uzvarēt es vienkārši nespēju
Es nezināju ienīst tevi vai ļauties, izmisuma pilnām acīm vēros tevī, lai saprastu, kādi ir tavi nolūki, bet es tos nesapratu
Tu mazliet sakustējies, loceklis maigi pieskārās manam klēpim, vēl mazliet sakustējies un maigi ieslīdēji manī. Aiz baudas un bailēm es sastingu, man bija vēlme, lai tu turpini, lai esi ar mani un manī. Es aizvēru acis un ļāvos, ļāvos savam sapnim un tev
Tu sakustējies un negaidot palaidi manas rokas, es apskāvu Tevi
Šķita, tu nolasi manas domas, es gribēju, lai iegūsti mani
Tavi grūdieni palika aizvien stiprāki un
Es ļāvos
|
