Dienasgrāmatas (blogi)

Veronika1973, 01-09-2011 13:07		2 61
Ļoti baidos no rītdienas Rīt paliks trīs gadiņi...Tikai trīs, vai jau trīs.Reizē tas ir gan maz , gan daudz..Tikai man to līdz galam vairs nesaprast/neizjust.Man šie gadi/gadiņi būs nu jau skaitāmi citā plāksnē. Es ticu cilvēkam savam, viņš noteikti kaut kur ir, Nezinu tikai, cik gadu, cik jūru, cik jūdžu mūs šķir. Reizēm šķiet - viņa balsi aiz kalna var sadzirdēt jau, Tuvāk pieejot, redzu - cilvēka mana tur nav. Reizēm sirds piemāna sevi un pati tad smeldz un sāp, Un vēl skaudrāk kā senāk pēc sava cilvēka slāpst. Un vēl ciešāk kā senāk savam cilvēkam tic,- Kuram maldīgi līdzīgs bija tai licies kāds cits. Svešās rokās viņu neiešu meklēt es, - Lai tad neplūktas nozied sarkanās magones. Vēji mēdz sacīt, ka esot daudzos viņš izkaisīts, Ka no daudziem pa lāsei vajagot paņemt sev līdz, Bet es gaidu un zinu - pat ja jāslīkst man būs - Atnāks pēdējais vilnis, kopā lai samestu mūs. /Ārija Elksne/

Komentāri

tinkerbell: Viss būs labi, tici tik pati sev un saviem spēkiem! :)

2011-09-01 13:12

Veronika1973: Paldies Tev sirsniņ:) Es zinu, ka Tu mani uzmundrini, un saproti, paldies Tev.

2011-09-01 13:14

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.

Ļoti baidos no rītdienas