Var laisties prom,

Ar prāmi, ar lidmašīnu var,

Var itin jauki, rāmi,

Caur vadiem baudīt

"Panorāmu",

Var,

Bet kas lai tēva zemi,

Kaut traktora, ne zirga spēku

Ar ?

Bet kas lai mātes zemei,

Kaut pusi mātes mīlestības,

Tai dzimtai zemei iedot var ?

Var aizmirst rūpes, raizes,

Un bezrūpību gūt,

Bet vai drīkst aizmirst zemi,

Kad tai visvairāk spēki zūd,

Kad nezālēm, ne liniem ziliem,

Kā asarām tā sevi skar.

Bet vai drīkst meklēt laimi,

Un laimē dzīvot tur,

Kad savai dzimtai zemei

Lemts nelaimībā slīkt,

Un purvā, labprātīgi jau slīkst tas briedis,

Jo viņa brīvo vietu,

Kāds svešais ieņemt grib.

Var aizlaisties ar prāmi,

Ar lidmašīnu var,

Bet vai var aizstāt laimi

Kad kājas,

Zemi sakopto un dzimto skar.